LVM stipendija mākslā

ALISE BUILEVICA, „MEŽI”. Papīrs, akrils, eļļa, 130 x 95 cm, 2022. Maģistra programmas Glezniecības apakšnozares 2. kurss. 

Kā mēs redzam mežu? Uztveram mežu kā vienotu kopumu. Nevajag skaldīt lietas sīkumos un novilkt robežas, kurā vietā sākas vai, kas atdala vienu mežu no otra? Vai vienkārši viss nevarētu būt meži?

DĀRTA MADARA CIELAVA, „TRIPTIHS — VASARAS AINAVAS”. Audekls, eļļa, 10 x 20 cm x 3 gab., 2022. Bakalaura programmas Glezniecības apakšnozares 2. kurss. 

Darbos likts uzsvars uz sajūtu kādu izraisa atrašanās dabā. Spēlējoties ar tonalitātēm un triepienu parādot prieku, kas rodas vienatnē izbaudot pasauli.

RAMONA EINŠTĀLE, „MEŽA POHA”. Audekls, akrils, 49 x 68 cm, 2022. Bakalaura programmas Keramikas apakšnozares 1. kurss.

Uz mežu visbiežāk dodamies ar pilnu galvu, kad pilsēta ir palikusi par smagu, lai uzņemtu svaigu gaisu un turpinātu skaidri dzīvot. Mežā pilnīgi viss ir dziedinošs, smarža, skaņa un visa dzīvība, jo vērīgāk dabā skaties, jo dziļi noguris vai atslābis esi. Pēc meža kad viss ir atlaists, viss ir izteikts no malas neredzamais darbs ar sevi ir palaist ir tik labi, ka no patīkamā noguruma var beidzot atlaisties un mājupceļā baudā aizmigt. Mežs vienmēr būs aktuāls jebkura vecuma cilvēkiem it īpaši tiem, kuri pavada daudz laiku pilsētā strādājot un dzīvojot.

EVIJA FREIDENFELDE, „MEŽS I”,„MEŽS II”. Audekls, eļļa, 90 x 80 cm x 2 gab., 2022. Maģistra programmas Grafikas apakšnozares 2. kurss. 

Jauna meža izaudzēšana sākas no sēklas. Man ļoti patīk čiekuri. Arī vāverēm patīk čiekuri. Tie čiekuri, kurus es atrodu mežā, ir bez sēklām. Es ceru, ka vāveres ir paēdušas, bet daļa skuju koku sēklu ir atradušas tādu vietu mežā, lai izaudzētu jaunus kociņus. Gribētos, lai mežu īpašnieki, kuri nocērt mežu, pēc tam arī iztīra cirsmu, dodot vietu, kur čiekuriem un vāverēm darīt savu darbu.

MARTA GRIĢE, „MEŽVIDUS”. Audekls, eļļa, 75 x 110 cm, 2022. Maģistra programmas Glezniecības apakšnozares 2. kurss

Mežs kā noslēpums. Mežs kā spēks, kas mums palīdzēs.

RUTE MARTA JANSONE, „NAKTS”. Jaukta tehnika, 100 x 80 cm, 2022. Profesionālā doktorantūra 1. kurss.

MADARA KVĒPA, „ZEME”. Audekls, eļļa, 150 x 200 cm, 2022. Profesionālā doktorantūra 1. kurss. 

Mežs - tie nav tikai koki. Tās ir ekosistēmas, ģimeniski tīklojumi, saziņas sistēmas starp sēnēm, saknēm, kukaiņiem, rāpuļiem, puķēm, krūmiem un  trūdošiem celmiem. Visas mežā dzīvojošās būtnes vieno zeme, kas mums māca, ka tikai caur sadarbību mēs varam kopīgi augt. Darba radīšanas pamatā bija iecere atainot šo komplicēto, ikdienā cilvēka acij paslēpto pazemes pasauli. Esmu pārliecināta, ka rūpes par mežu nav tikai rūpes par koku saknēm, bet arī par mūsu senču saknēm. Profesionālās doktorantūras studiju ietvaros esmu uzsākusi darbu pie baltu svētvietu pētniecības, uzsverot to kopšanas, godāšanas un uzturēšanas nozīmību ekoloģiskās krīzes kontekstā, kurā nereti mežs ir tikai izejviela, nevis dzīvība.

ANNA MALICKA, „DĪGLIS”. Audekls, eļļa, akrils, 120 x 60 cm, 2022. Maģistra programmas POST  apakšnozares 2. kurss. 

Kā daba pielāgojas apstākļiem, tā arī māksla kā daļa no cilvēka dabas reflektē par laicīga vēja brāzmām. Dīglis izdīgst no pārmantota koda augsnes, un, zarojoties augšup individuālās pieredzes iespaidā, veido mijiedarbībā izstrādātu ornamentu – īsa mirkļa sazarojumu / artefaktu.

JĀNIS KUDIŅŠ, „MEŽĀ”. Audekls, akrils, pastelis, 100 x 120 cm, 2022. Maģistra programmas Grafikas apakšnozares 2. kurss. 

Mežs un apkārtējā vide slēpj sevī daudz nezināmā. Dažādi procesi sevi atklāj, cilvēkam kļūstot vērīgam un iegūstot jaunas zināšanas. Reizēm pavisam pierasta un zināma vide negaidīti pārsteidz ar kādu neredzētu brīnumu. Savā darbā izmantoju glezniecības līdzekļus un restaurācijas metodes, lai vairākos slāņos atklātu un apzināti noslēptu detaļas un elementus, kas raksturīgi meža videi. Cilvēka acs visdetalizētāk uztver zaļo krāsu gammu, tādēļ vērīgs skatītājs pamanīs, ka darbā attēloti zemes ceļi, dzīvnieku takas, tehniskas komunikācijas un citas nianses. Darba tonis veidots lazējot vairākus slāņus vienu uz otra, lai pirmajā brīdī šķistu klusinātāks un tad pakāpeniski iegūtu lielāku dziļumu un intensitāti.

DIMITRIJS JEFIMENKO, „KORELĀCIJA”. Jaukta tehnika, 81 x 57 x 15 cm, 2022. Maģistra programmas Vizuālās komunikācijas apakšnozares 1. kurss. 

Daļa no vides.

IVANS MAZEINS, „MEŽA ĒRĢELES. PAŠREIZĒJA PAAUDZE - NĀKAMAJĀM PAAUDZĒM.” Audekls, eļļa, 100 x 120 cm, 2022. Maģistra programmas Glezniecības apakšnozares 2. kurss. 

Ejot cauri mežam, domāju, ka tomēr mūsu pasaule – ir sistēma laikā. Mūsu rīcības šodien, ietekmēs sociālo un dabas vidi, kad mūsu bērni būs pieauguši. Lai veicinātu vides ilgtspējīgu attīstību, mums jāmaina sava domāšana, lai mums izprast pašiem sevi un savu pasauli. Es gribētu redzēt mūsu sabiedrību - radošu, saprotošu, iecietīgu un dinamisku. Es ticu, ka tieši māksla palīdz risināt estētiskās audzināšanas uzdevumus, māca uztvert, izjust un izprast skaisto dabā un sadzīvē. Attīstīt cilvēka spējas uztvert apkārtējās vides skaistumu. Tieši māksla ir tas instruments, ar kuru var mainīt (un pagriezt) pasauli.

LĀSMA LANCMANE, „PEĻĶE”. Eļļa, krīts, ogle uz koka, 60 x 140 cm, 2022. Maģistra programmas Glezniecības apakšnozares 2. kurss. 

Manā ģimenē meža vērtība vienmēr ir bijusi augsta. Mežs ir paaudžu mantojums, tā ir robeža no pilsētas, resurss mentālajai un fiziskajai veselībai. Kamēr plaukstas peld starp kokiem un krūmiem, pēdas grimst sūnu pēlī un ceļgalus kutina smilgas. Lai gan koki un pauguri nosaka meža apjomu, tieši pūkainais, kairinošais pildījums ir tas, kas uzrunā iet tuvāk, pieskarties, aplūkot tā saturu gadalaiku maiņā, kas nemitīgi aug un mainās. Kā arī, reizi pa reizei, gadās iekāpt kādā skaista atspulga peļķē. Gleznas ‘’Peļķe’’ apjoms ir tikpat nenoteikts kā gabaliņš meža, bez robežām, ar vēlmi turpināties. Gleznotā kompozīcija ir daļa no Manas meža atmiņas vasaras beigās, pulsējoša un pilnīga, laiska un saules pilna. Tikai daļa no ‘’kopējās gleznas’’, kas turpinās, attīstās un aug līdz ar mani, ar mums un Mūsu zemi.

LIENE LINTERE, „DVĒSELĪTES”. Sēņu sporas uz audekla, 90 x 71 cm, 2022. Bakalaura programmas Tēlniecības apakšnozares 2. kurss. 

Meža klusā, neredzamā puse. Dvēselītes - apslēptas, bet visu redzošas. Mūsu pienākums ir ieraudzīt un atrast apslēpto. Darbs radīts novietojot sēņu cepurītes uz audekla, ļaujot sporām veidot zīmējumu.

RITA PRANČA, „THE ACCIDENT". TREES HAVE BEEN TELEPORTATED BY UNKNOWN ALIEN CIVILIZATION”. Audekls, akrils, 150 x 100 cm, 2022. Maģistra programmas Keramikas apakšnozares 2. kurss. 

Fantastiskā literatūrā un kino ir ļoti izplatīts sižets, kad citplanētiešu gaisa kuģi uzbrūk zemei, lai nozagtu vērtīgus izrakteņus: urānu, zeltu, sēru... Bet apzinot īstas vērtības, izskatās kā tāda sarežģīta dzīvības forma kā koks un (mežs kā struktūra, daudz vienību organisms) ir unikāls dabas un evolūcijas radījums. Es domāju, ka citplanētiešu kuģu iebrukuma iemesls būtu meža izlaupīšana.