Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte 2017

Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte 2017

2016. gadā uzsākts pētījums “Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte”, kura mērķis ir novērtēt sakņu trupes izplatību ietekmējošos biotiskos, abiotiskos un antropogēnos faktorus, lai izstrādātu rekomendācijas trupes izplatības ierobežošanai intensīvas mežsaimniecības apstākļos. Etapa starpziņojumā (2017. gada septembris) tika aprakstīta daļa iegūto rezultātu: tika noskaidrots, ka 3 no 20 (15%) četrus līdz piecus gadus vecos priežu celmos saglabājas Heterobasidion spp. infekcija. Sakņu piepes konīdijnesēji netika konstatēti augsto celmu (80 cm) saknēs, bet Heterobasidion spp. atrasts priežu celmos, kuru augstums nepārsniedza 30 cm. Noskaidrots, ka egļu audzēs pēc galvenās un krājas kopšanas cirtes no kopējā atstāto lielu dimensiju mežizstrādes atlieku daudzuma vidēji 2 % sastāda svaigas, trupējušas atliekas. 2017. gadā ievākti un analizēti dati par sakņu piepes micēlija sastopamību mākslīgi inficētos deviņu sugu koku stumbros (paņemti 360 koksnes paraugi). Konstatēts, ka sakņu piepes micēlijs attīstījies tikai skuju kokos (23 eglēs, sešās lapeglēs un vienā priedē). Dienvidkurzemē tika ierīkoti trīs parauglaukumi, lai novērtētu Armillaria spp. izplatības dinamiku. 2017. gada veģetācijas sezonas beigās Armillaria spp. augļķermeņi vai rizomorfas konstatētas visos trijos ierīkotajos parauglaukumos. Lai noteiktu sakņu trupes sastopamību parasto priežu audzēs, 2017. gadā tika turpināta datu ievākšana. Secināts, ka sakņu piepe izraisījusi koku kalšanu piektajā daļā no 2016. - 2017. gadā 59 apsekotajām priežu audzēm. Tika turpināta dabiski atjaunojušos un stādītu priežu jaunaudžu apsekošana. 2016. un 2017. gadā, kopā apsekojot 25 jaunaudzes, sakņu piepes infekcija atrasta 13 audzēs (52%). Pētījumā, kurā analizēta sakņu piepes un celmenes izplatības dinamika stipri inficētās jaunaudzēs, secināts, ka pat piektā daļa no jaunaudzes kopējās platības var būt pakļauta sakņu piepes infekcijas riskam. Lai novērtētu bioloģisko (“Rotstop”) un ķīmisko (urīnviela) preparātu efektivitāti egļu celmu aizsardzībā, 2017. gada 14. jūlijā ierīkots eksperiments. Kopā izmantoti 120 celmi. Lai pārbaudītu Heterobasidion spp. micēlija saglabāšanos maza tilpuma sakņu fragmentos pie 303 stādiem (151 priežu un 152 egļu) augsnē iestrādāti 704 inficētu sakņu fragmenti.
Publikācija par sakņu piepes sastopamību maza diametra skuju koku celmos apstiprināta publicēšanai žurnālā “Silva Fennica” ( https://doi.org/10.14214)

 

Summary

Research “Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte” has been initiated in 2016, the aim of this study is to analyse the influence of biological, abiotic and anthropogenic factors on the spread of root rot and, as a result, develop recommendations for control of root rot in intensive forest management practices. Part of the acquired results was described in previous report in September 2017. After analyses was concluded that: Heterobasidion spp. was present in 3 (15%) of 20 analysed pine stumps. Heterobasidion spp. was found in stumps of height 30 cm, however infection was not present in stumps of height 80 cm. After commercial and final fellings proportion of freshly cut decayed woody debris left in forest was 2.0%. In the experiment about occurrence of Heterobasidion spp. mycelium in artificially inoculated 9 tree species 360 wood samples were collected. Results showed that Heterobasidion sp. was present only on conifers (23 spruces, 6 larches, 1 pine). In Dienvidkurzeme three sample plots were selected for further evaluation of dynamics of spread of Armillaria spp., in the autumn 2017. Armillaria spp. fruitbodies or rhizomorphs have been found in all sample plots. To assess the occurrence of root rot in mature pine stands more data were obtained and, in total, Heterobasidion infection was observed in one fifth of pine stands (in total, 59 mature pine stands were inspected in 2016 and 2017). Root rot was present in naturally and artificially regenerated pine stands, in total, 25 stands were inspected and Heterobasidion infection was present in 13 pine stands (data obtained in 2016 and 2017). Infected area could reach one fifth from the total territory of young pine stand (in stands, where potential of the Heterobasidion spp. infection is high). Sample plots in spruce stands were established to analyse efficacy of biological (P. gigantea isolates) and chemical (urea) preparations against root rot. In total, 120 stumps were treated. To evaluate persistence and infectivity of Heterobasidion spp. in peat soil, in Norway spruce root residuals following stump harvesting, in total, 704 root residuals had been dug in to the soil near to the pine (151) and spruce (152) seedlings.

One publication about occurrence of Heterobasidion in small diameter pine and spruce stumps has been accepted for the publication in the journal “Silva Fennica”

(https://doi.org/10.14214/sf.9911)

Pētījuma dokumenti
05 • 07 • 2018Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte 2017 Lasīt tagad 
Esam sertificēti

SC ISO 50001 m