PURVU DEGUMU IETEKMĒTĀS VIDES UN PURVA ATJAUNOŠANĀS INTENSITĀTES PĒTĪJUMI (2020. gads).

PURVU DEGUMU IETEKMĒTĀS VIDES UN PURVA ATJAUNOŠANĀS INTENSITĀTES PĒTĪJUMI (2020. gads).

 

 

Projekta 2. etapa laikā veikti pētījumi un datu apstrāde, kas virzīti uz projekta uzdevumu izpildi un mērķa sasniegšanu - nodrošināt sadarbību starp purvus apsaimniekošanā iesaistītajām struktūrām purvu un kūdras resursu racionālai, ilgtspējīgai un atbildīgai izmantošanai, kā arī pētīt īpašību izmaiņas degšanas ietekmētajos kūdras slāņos kā noteicošo faktoru purva pašatjaunošanās spējas novērtēšanai, piemērotāko un zinātniski pamatotu apsaimniekošanas pasākumu izvēlei.

  1. etapa galvenie uzdevumi:
    1. noslēgt iegūtās informācijas par dažādas pakāpes degumiem 5 purvos analīzi;
    2. noslēgt iegūto kūdras profilu izvērtēšanu, atšķirīgu degšanas apstākļu novērtēšanaiun vēsturisko degumu konstatēšanai;
    3. pabeigt informācijas ieguves metodikas izstrādi, par purvu degšanas gadījumu uzskaites datiem gan mūsdienās, 20. gadsimta ietvaros un senatnē.

Pētījuma ietvaros tika apkopota informācija un sagatavots vispārīgs apskats par purvu degumiem, kā arī par purvu degumu izpētes pieredzi ārzemēs. Darbā raksturotas un novērtētas degšanas izraisītās kūdras īpašību izmaiņas, izmantojot lauka un laboratorijas izpētes metodes, tajā skaitā astoņas dažādu disciplīnu laboratorijas pētījumu metodes - nogulumu sastāva, makroskopisko un mikroskopisko atlieku sastāva, nogulumu ķīmiskā sastāva, u.c. analīzes. Īpaši jāuzsver mikrobioloģisko analīžu izmantošana, kas ir jāattīsta turpmāk, jo tās rezultāti sniedz unikālu informāciju.

Iegūti pierādījumi par degšanas ietekmi uz kūdras īpašībām, veikti un noslēgti konkrētie pētījumi. Sagatavots pētīto purvu degumu un to ietekmes raksturojums Bažu, Stiklu purvu masīva Sēmes un Trīšautu purviem, Saklaura, Ķemeru un Teiču purviem.

Bažu purva multidisciplināro pētījumu dati ļāva rekonstruēt ugunsgrēku vēsturi, kas liecina, ka purvā pēdējo 5600. gadu laikā ir bijuši vismaz 35 ugunsgrēki. Ugunsgrēki biežāk bijuši pirms 5500.–4000. un 3000.–2000. gadiem, bet pēdējo 2000 gadu laikā, ugunsgrēku biežums ir samazinājies. Par biežiem ugunsgrēkiem pagātnē liecina arī citi pētījumi, kuru dati liecina par to, ka degšana bieži vien ir notikusi purva veidošanās sākumā. Arī Sēmes purva pamatnē konstatēts ievērojams daudzums oglīšu, kas liecina par ugunsgrēkiem purva veidošanās sākumā, kas ietver arī zemā purva tipa kūdras veidošanās laiku. Kūdrā noteikts daudz sīkas apdegušu grīšļu saknīšu, spilvju stumbru un lapu fragmentu, kā arī sfagnu lapiņas un sīki ogļoti koksnes fragmenti.

Saklaura purva, kurā bija zināmi trīs dažādos gados notikuši degumi, virs senākā 1978. gada deguma jau ir uzkrājusies 3 cm bieza maz sadalījusies augstā purva tipa kūdra. Tieši virs intervāla ar lielāko oglīšu skaitu un kūdras blīvumu, degšanas postītai purva veģetācijai atjaunojoties, uzkrājās augstā purva tipa sīkkrūmu kūdra, kas liecina par intensīvu sīkkrūmu attīstību un sausākiem apstākļiem. Virs šī sīkkrūmu kūdras slāņa uzkrājusies maz sadalījusies brūnā sfagnu kūdra. Līdzīga veģetācijas atjaunošanās un kūdras veidošanās konstatēta arī Teču purva un Ķemeru tīreļa pētījumu vietās. Virs 1992. gada deguma Saklaura purvā uzkrājusies 2 cm bieza maz sadalījusies augstā purva tipa kūdra. To raksturo divi atšķirīgi kūdras veidi. Tieši virs deguma uzkrājusies sīkkrūmu kūdra, bet virskārtā to pārsedz brūnā sfagna kūdra, Savukārt 2018. g. deguma vietā vislielākais dabiskais blīvums (0,085 g/cm3), bija virsējā slānī, kas varētu būt saistīts ar nesenā ugunsgrēka ietekmi. Tas liecina arī par to, ka veģetācija virs šī deguma vēl nav atjaunojusies un kūdra nav sākusi uzkrāties.  

Darbā apkopota informācija par datu ieguves metodēm un purvu degšanas gadījumu uzskaiti mūsdienās, 20. gadsimta ietvaros un senatnē.

 

 

Pētījuma dokumenti
18 • 06 • 2021Pārskats degumi purvos 2020 Lasīt tagad 
Esam sertificēti

SC ISO 50001 m