Priežu audžu tīkllapsenes monitorings un rekomendācijas tās radīto bojājumu ierobežošanai 2017

Priežu audžu tīkllapsenes monitorings un rekomendācijas tās radīto bojājumu ierobežošanai 2017

Šmits, A., (2017) Priežu audžu tīkllapsenes monitorings un rekomendācijas tās radīto bojājumu ierobežošanai. II posma atskaite. LVMI Silava, Salaspils. 101 lpp.

  1. gada vasarā Daugavpils pilsētas apsaimniekoto mežu teritorijā tika novērota priežu audžu tīkllapsenes (Acantholyda posticalis (Matsumura, 1912)) savairošanā apmēram 80 ha platībā. Kopš tā laika savairošanās paplašinājusies. 2017. gada rudenī audzes stipri atskujotas apmēram 230 ha platībā, skarot arī audzes akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (turpmāk tekstā – LVM) apsaimniekotajās meža platībās.

Šajā atskaitē apkopota informācija par līguma 5-5.5_0029_101_16_60 paredzēto darbu izpildi uz 2017. gada 1. decembri.

Pētījuma mērķis ir apzināt priežu audžu tīkllapsenes ietekmētās mežaudzes, novērtēt tās radītos bojājumus, veikt kaitēkļa bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, kā arī sagatavot rekomendācijas saimnieciskai darbībai, lai samazinātu kaitēkļa negatīvo ietekmi.

Saskaņā ar kalendāro plānu 2017. gadā ierīkoti kontroles parauglaukumi tīkllapsenes izraisītās defoliācijas un koku pieaugumu pētījumiem.

  1. gada rudenī veikta augsnes paraugu analīze 81 uzskaites punktā ar trīs uzskaites laukumiem katrā punktā, izvietojot 23 uzskaites punktus LVM apsaimniekotajās priežu audzēs. Savairošanās epicentrā kāpuru daudzums augsnē samazinājies. Savairošanās epicentrs pārvietojies ziemeļaustrumu virzienā. LVM Nīcgales meža iecirkņa 310. kvartālu apgabala 175.–235. kvartāla teritorijā lielākais kāpuru daudzums zemsegā bija 141,7 kāpuri/m2. Pronimfu proporcija konstatēta 5,3 % apjomā. Tiek prognozēts, ka 2018.gada pavasarī tīkllapsenes lidošanas aktivitāte būs zema un būtiska koku defoliācija nav sagaidāma. Koku vainagi atjaunosies.

Tīkllapsenes lidošanas laikā veikta dabiskā ienaidnieka- trihogrammas, izlaišana četrās vietās (divas vietas LVM apsaimniekotajās mežaudzēs). Apmēram divas nedēļas pēc trihogrammu izlaišanas tika novērota 5,5% līdz 22,7% parazitēto tīkllapsenes olu daudzums. No katras tīkllapsenes olas izšķīlās vidēji 8,03 trihogrammas. Trihogrammas ietekme uz tīkllapsenes populāciju bija vizuāli pamanāma – koki, kuros tika izlaistas trihogrammas, rudenī bija ievērojami mazāk atskujoti. Tomēr ietekme ir lokāla un nesniedzas tālāk par divu koku vainagu attālumu.

LVM 222., 227., 228. un 233 kvartālos iepriekšējos gados izliktajos putnu būru apdzīvotība bija 30,3 %, kas ir par 11,9 % mazāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Putnu būros, kas izlikti 2017. gada pavasarī apdzīvotība bija 35,1 %.

Zemsedzes slazdi tīkllapsenes lidošanas novērtēšanai izmēģināti lauka apstākļos. Slazdos (26 pāri) tīkllapsenes diapauzes pētījumiem iegūti pirmās paaudzes ziemojošie kāpuri.

Pētījuma ietvaros 2017. gada 15. jūnijā noorganizēts seminārs LVM Dienvidlatgales reģiona Mežkopības speciālistiem.

 

Summary

Šmits, A., (2017) Monitoring of the great web-spinning pine-sawfly and recommendations to mitigate the effects of its impact to pine stands. Progress report. LVMI Silava, Salaspils. 101 pp.

In the summer of 2013 the outbreak of great web spinning sawfly (Acantholyda posticalis (Matsumura, 1912)) was observed in forest stands of the Daugauvpils municipality. Outbreak covered approximately 100 ha. In 2017 significant defoliation is observed in approximately 230 ha forest stands. Outbreak has expanded also to forest stands managed by LVM.

This progress report contains description of activities curried in year 2017 until December 1 according to timetable of the contract 5-5.5_0029_101_16_60

The aim of the study is to assess affected stands by web spinning sawfly, evaluate damage, carry out research on pest biology and ecology, and prepare recommendations to mitigate negative effect of the outbreak.

Three control sample plots with three plots of 500 m2 were established in A.posticalis non-defoliated stands to assess effect of defoliation on pine growth.

In autumn 2017 A.posticalis overwintering larvae were sampled in 81 sample plot with three samples per plot. 22 sample plots were established in Latvijas valsts meži Nicgales forest district 310 block district territory (blocks No 175-235). Mass outbreak with larvae density surpassing 100 larvae per m2 covers 336 ha. No high adult flight activity is expected in spring 2018 (proportion of pronymphs was 5,3% %).

30,3 % of all bird boxes and 35,1 % of current year bird boxes located in outbreak region were inhabited by small hole-nesting birds.

Ground traps were tested in field trial. First generation of overwintering larvae were trapped in 26 ground trap pairs for future diapause studies.

Specialists from Dienvidlatgale Forest District were trained in field seminar on June 15.

Projekta dokumenti
05 • 07 • 2018Priežu audžu tīkllapsenes monitorings un rekomendācijas tās radīto bojājumu ierobežošanai 2017 Lasīt tagad 
Esam sertificēti
BM certification iso