Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programma 2017

Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programma 2017

 

Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programmu veido četri tematiski vienoti pētījumi. Jau otro gadu turpinās pētījumi par dažādu augsnes sagatavošanas veidu ietekmi uz meža atjaunošanas kvalitāti saistībā ar atjaunošanai izvēlēto koku sugu un stādmateriāla veidu. Pētījumi notiek trīs meža tipu grupās (āreņi, kūdreņi, slapjaiņi), kurās pārlieka mitruma dēļ visbiežāk nākas izmantot salīdzinoši dārgāko augsnes apstrādes metodi – pacilu veidošanu. Praksē testētas mašinizētās stādīšanas iespējas pacilās, apzināti arī pieejamie un izstrādē esošie agrotehniskās kopšanas darbu mehanizācijas risinājumi. Sevišķa uzmanība pievērsta meža atjaunošanai kūdreņu tipos, vērtējot mežsaimniecisko paņēmienu izvēles kopuma ietekmi uz gala rezultātu -uzsākta izpēte, noskaidrojot kādas ir līdzšinējās sekmes, izvēloties dabisko apmežošanos vai stādot, ir sagatavota metodika eksperimentālo stādījumu ierīkošanai 2018. gadā. Uzsākts pilotpētījums par briežu dzimtas dzīvnieku nodarītā postījumu apjoma ierobežošanu jaunaudzēs, lietojot repelentu Trico. Audzes līmenī vērtēta mežsaimniecisko darbu veikšanas saistība ar dzīvnieku nodarītajiem postījumiem jaunaudzēm - izmantojot svaigo apkodumu u.c. datus, kas iegūti veicot briežu dzimtas dzīvnieku nodarīto jaunaudžu bojājumu monitoringu un LVM ražošanas informācijas uzskaites datus.

Pētījumā “Augsnes gatavošanas veidu (pacilas, vagas) ietekme uz jaunaudžu kvalitāti organiskās augsnēs un pārmitrās minerālaugsnēs, to savstarpējs salīdzinājums” šogad no jauna ierīkoti vairāki izmēģinājumi – sešos nogabalos uzsākti augsnes sagatavošanas veida un tirgū pieejamā bērza, melnalkšņa, egles un priedes stādmateriāla ieaugšanās un augšanas pētījumi. Veikta darba laika uzskaite skuju koku stādīšanai vagās un pacilās (12 nogabali, 4 no katras meža tipu grupas), uzsākta šo platību agrotehniskajai kopšanai patērējamā laika un resursu uzskaite, kas tiks turpināta līdz izpētes programmas beigām. Gūtas sekojošas atziņas: stādu saglabāšanos galvenokārt ietekmē stādvietas novietojums un stādu izmēri; īsi stādi, stādīti uz atbērtnes, tiltiņa vai nesagatavotā augsnē tiek bojāti, veicot agrotehnisko kopšanu, bet pacilās stādītie stādi pakļauti tikai iežūšanas riskam. Pirmajā izpētes programmas gadā (2016.) veiktajos uzmērījumos konstatēja, ka tieši otrajā un trešajā augšanas sezonā sāk izpausties atšķirības stādu augšanā atkarībā no augsnes sagatavošanas veida, tāpēc vēl ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par 2017. gadā ierīkotajiem izmēģinājumiem, jo pirmajā augšanas sezonā augiem vēl nav pieejamas pacilu iekšpusē ievērstajā dubultajā zemsedzes slānī esošās augu barošanas vielas, tās atbrīvosies nākamajos gados. Salīdzinot savā starpā ietvarstādu un kailsakņu stādīšanas ātrumu, veicot stādīšanu dažādos augsnes sagatavošanas veidos (pacilas, vagas) ar dažādām koku sugām (egle, priede), labākus rezultātus uzrāda ietvarstādu stādīšana, darba produktivitāte ir atkarīga no augsnes sagatavošanas kvalitātes. Svarīga ir atziņa, ka veicot stādīšanu dažādos augsnes sagatavošanas veidos (pacilas, vagas) ar dažādām koku sugām (egle, priede), labākus rezultātus uzrāda ietvarstādu stādīšana pacilās – viena stāda iestādīšanai stādot ietvarstādus pacilās vidēji patērē – 9,2 sekundes, bet stādot kailsakņus (t.sk. uzlabotās sakņu sistēmas stādus) pacilās – vidēji 28,3 sekundes. Vismazākais tīrais darba laiks ir stādot egles ietvarstādus pacilās – 5,1 stundas, bet visilgāk - egles kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēmu pacilās – 15,7 stundas uz ha. Hronometrējot iegūtie rezultāti apstiprināja pieņēmumu, ka laikietilpīgākās darbības ir stāda stādīšana un pārvietošanās starp stādvietām. Stādīšanas produktivitāti iespējams kāpināt, ja stādu stādīšanas stobrā ievieto, jau pārvietojoties starp stādvietām, līdz ar to nepatērējot šai darbībai papildus laiku. Ne visās 2017. gadā atjaunotajās platības bija nepieciešams veikt agrotehnisko kopšanu. Pirmajā uzskaites reizē agrotehniskās kopšanas darbos patērētais laiks, ir atkarīgs no platības aizzēluma pakāpes, mazāk no augsnes sagatavošanas veida vai koku sugas. Tīrais darba laiks, kas ir tikai pļaušana, apsekotajās platībās bija 85-89% no kopējā darba laika. Agrotehnisko kopšanu stādiem vagās iespējams veikt par 25% ātrāk nekā kopšanu pacilās. Uzskaitē izmantojot GPS ierīces, ieguvām datus, ka, veicot agrotehnisko kopšanu vagās, nostaigātais attālums ir par 27% mazāks, nekā veicot kopšanu pacilās.

Sagatavota metodika un veikti priekšdarbi izmēģinājuma stādījumu ierīkošanai kūdreņos, lai turpinātu pētījumu ”Kūdreņu apsaimniekošana”.

Mašinizēto stādīšanu, sauktu arī par mehanizēto stādīšanu, ar diskrētās darbības ierīcēm LVMI Silava pētnieki Latvijā pirmo reizi izmēģināja 2007. un 2008. gadā1, toreizējos pētījumos secināts, ka Latvijas slapjaiņu un susināto mežu apstākļiem M-planter kausa forma ir labāk piemērota, tāpēc šajā pētījumā atkal testēja stādīšanas ierīci M-planter. Šoreiz pētījumā “Mašinizētās stādīšanas un agrotehniskās kopšanas tehnoloģiju pārneses iespējas Latvijas apstākļos” salīdzināta mašinizētā stādīšana pacilās ar manuālo stādīšanu pacilās, salīdzinot rezultātus, laikietilpību, kvalitāti un izmaksas. Ja nepieciešams iestādīt 2000 stādus uz hektāru,, mašinizētā stādīšana ar M-Planter (tīrais darba laiks + stādu uzpildīšana iekārtā) kūdreņu meža tipa grupā ir 11,2 stundas, āreņu meža tipa grupā 11,6 stundas un slapjaiņu meža tipa grupā 14,1 stundas viens hektārs. Pacilu 1 ha sagatavošana ar MPV-600 kausu kūdreņu meža tipa grupā prasa 5,8 stundas, āreņu meža tipa grupā 5,9 stundas un slapjaiņu meža tipa grupā 6,9 stundas viens hektārs. Vidējais stādīšanas laiks, apkopojot datus no visām platībām, kurās veica darba laika uzskaiti, mašinizētai stādīšanai ir vidēji 11,9 stundas, savukārt, veicot pacilu gatavošanu un ietvarstādu stādīšanu atsevišķi – 11,2 stundas uz vienu hektāru. Mašinizēta stādīšana ir apgrūtināta apstākļos, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0oC, šādos apstākļos ietvarstādi sāk piesalt pie stādīšanas iekārtas mehānisma un substrāts stādvietā netiek ievietots pareizi, kas vēlāk izpaužas sliktos saglabāšanās rādītājos. Mašinizētās stādīšanas pašizmaksa atkarībā no iestādāmo stādu skaita un izcirtuma tīrības ir ~ 550-600 EUR/ ha.

Pētījums “Jaunaudzēm nodarīto briežu dzimtas dzīvnieku bojājumu riska novērtējums atkarībā no izmantotā meža apsaimniekošanas paņēmiena” paplašināts ar pilot izmēģinājumiem par repelenta Triko pielietošanas izpēti, pētījuma mērķis ir noskaidrot līdzekļa patēriņa samazināšanas iespējas. Ierīkoti parauglaukumi trīs atkārtojumos dažādās pakāpēs bojātām priedēm, veikta apstrāde ar repelentu Trico - pa perimetru 2 m platā joslā; apstrādājot pa perimetru 2 m platā joslā un pa abām diagonālēm; aizsargājot mērķkokus koptā un nekoptā jaunaudzē. Pēc darbu veikšanas ierīkoti uzskaites laukumi un veikta koku uzmērīšana un bojājumu apsekošana. Rezultāti neuzrāda saistību starp koka izmēriem un bojājuma veidu, bojājumiem ir mikroģeogrāfisks raksturs. Atsevišķu mērķkoku apstrāde koptajā audzes daļā bija vislaikietilpīgākā - par 67% vairāk laika nekā apstrādājot tikai perimetru. Lauka perimetra un diagonāļu apstrādei patērēts par 29% vairāk laika, un apstrādājot atsevišķus mērķkokus laukā, kur nav veikta kopšana – par 26% vairāk laika, nekā apsrādei pa perimetru. Ekonomiskāks repelenta Trico patēriņš bijis, apstrādājot kokus pa lauka perimetru (~ 0,5ha taisnstūri ar ļoti līdzīgiem malu izmēriem) un apstrādājot atsevišķus mērķkokus variantā, kur nav veikta kopšana – vidēji 3,33 l ha-1, bet ja veikta kopšana, patēriņš - 6,5 l ha-1, savukārt, apstrādājot lauka perimetru un diagonāles, patēriņš bija vidēji 5 l ha-1. Uzsākot datu interpretāciju un meklējot kopsakarības starp saimniecisko darbību un zvēru nodarītajiem postījumiem izmantoja pašreiz pieejamo datu kopu no “Meža kaitēkļu un slimību monitorings un briežu dzimtas dzīvnieku nodarīto jaunaudžu bojājumu monitorings” parauglaukumiem, konstatēts, ka pirmajā līmenī – “jaunaudzē veikto mežsaimniecisko darbību saistība ar koku apkodumiem” neuzrādās statistiski būtiskas likumsakarības ar agrotehnisko kopšanu, jaunaudžu kopšanu un starpciti. Pastāv būtiska pozitīva korelācija starp stipri bojāto un iznīkušo koku īpatsvaru un aļņu ekskrementu skaitu priežu un apšu jaunaudzēs, staltbriežu ekskrementu kaudzīšu skaitu priežu jaunaudzēs. Iegūti dati, ka pieaugot valdošās sugas vidējam augstumam audzē, samazinās stipri bojāto un iznīkušo valdošās sugas koku īpatsvars priežu un apšu jaunaudzēs, savukārt egļu jaunaudzēs šis īpatsvars palielinās audzēs, kas augstākas par 16m. 2018.gadā būs pieejams lielāks datu apjoms, aprēķini tiks atkārtoti veikti pirmā līmeņa ietvaros un arī otrajā līmenī, programmas noslēgumā pieejamā datu kopa būs pietiekama datu analīzes veikšanai visos līmeņos.

Pārskatu sagatavoja: Kristaps Makovskis, Gundega Done, Kārlis Dūmiņš, Toms Artūrs Štāls, Santa Celma, Dagnija Lazdiņa, Kaspars Liepiņš, lauka darbos iesaistījās arī Uldis Daugavietis, Kristīne Štikāne, Eduards Strazdiņš.

 

 

Summary

The forest regeneration, establishment and cleaning research programme consists of four thematically related research blocks. Research activities about relations between different soil preparation methods, tree species and seedling types used for forest regeneration is being continued for the second year. Research work is being carried out in sites of three forest types groups, where tree growth conditions are problematic due to excessively high water levels and soft soil with low carrying capacity, so it is necessary to use mounding, a more expensive soil preparation method. Different solutions for mechanized planting and available mechanized agro technical solutions of tending were observed for Latvian conditions. Special attention was focused on young forest re-growing on soft peat soils, the evaluation effect of complex forest management activities on the final result. Research has been started to evaluate the success rate of natural reforestation versus planting. A method has been prepared for experimental plantings for 2018. A pilot experiment has been launched about different solutions of spereading of Trico repellent, aiming to decrease volume of preparate use per ha. The correlation of forest management activities with amount and intensity of browsing in forest stand was evaluated at stand level. Data from the national statistical inventory was used for the calculation of correlation of protective activities to intensity of browsing.

Several activities of research topic methods of soil preparation have been implemented in the established planting of different kinds of spruce, pine, birch and alder seedlings in mounds, furrows and un treated soil of the study “The impact on young stand quality on organic and wet mineral soils”. Time counts of manual coniferous tree planting in furrows mounds done by disc trenchers and will be continued for the next three years. Lessons learned are that the difference between the management of different kinds seedlings planted in differently treated soil depends on the quality of cleaning – fewer or no seedlings are damaged on mounds. The organic layer enclosed in mounds is not yet decomposed in the first year, which means nutrient elements enclosed in double humus layer will be available in coming years, research of tree growth done in previous years also show that the difference between tree growth on mounds and in furrows appears in the second or third year. Manual planting productivity at first is related with quality of soil preparation and then on the soil preparation method and type of seedling used. . In optimal conditions planting of containerized seedlings on mounds is more effective (9,2seconds), while improved bareroot seedling planting on mounds took 28,3 seconds. The most effective is planting of spruce containerized seedlings in mounds 5,1 h per ha, but the most time consuming is planting of spruce seedlings with improved root systems on mounds -15,7 h per ha. During manual planting a lot of time is spent on planting operation and moving between planting spots. Productivity of planting can be improved by doing two activities at the same time, for example putting seedlings into planting tubes during moving between spots or starting to look for next planting spot while doing planting. Not all forest stands required cleaning in the first year and the main factor impacting time consumed for cleaning activities are density of overgrowths – number of plants and composition of occurring weed species. Results captured by GPS tracking show that 25% less productive time spent for cleaning and distance moved within stand was 27% less in stands where soil treatment method of ditch trenching was used.

Methodology for establishing of experimental trials in clear cut areas on wet organic soil with peat layers as deep as 30 cm was been done.

M-planter was selected for mechanized establishment of plantings in Latvian conditions in forest sites where mounding is used because during trials done in 2008 scientists of Latvian State Forest Research Institute Silava found the shape of blade on form the of mound was more suitable for Latvian conditions as an alternative Bracke P11a. This time we compared mechanized planting to manual planting on mounds in Latvian conditions with both quality and costs as subject of interest. If 2000 trees per ha were planted, the productivity of M-planter is 11,2 h ha on drained deep peat soil, 11,6 h per ha on drained mineral soils and 14,1 ha on wet mineral soils. Preparation of mounds in the same quantity by MPV600 took 5,8 h per ha on drained deep organic soils, 5,9 h per ha on drained mineral soils and 6,9 h per ha on wet mineral soils. Average mechanized planting time per 1 ha was 11,9 h while making of mounds and manual planting together took 11,2 h per ha. Mechanized planting have some limitations one of which is temperature, if it below 0oC, the seedling substrate sticks to the metal of the planting tube and quality of planting decreases. Cost of mechanized planting in Latvian conditions depending on the number of seedlings planted and planting conditions varies between 550 – 600 EUR.

Research topic “Evaluation of correlation of risk of browsing damage on young stands and forest management method” was extended with pilot experiments about optimal and economic spreading of Trico repellent. Experimental trials in three replicates have been established by using four methods of application – 2m wide lanes around the perimeter of stands, 2 m wide lanes around the perimeter and diagonally, spreading repellent on 500 target trees per ha in tended and untended areas. Immediately after application of Trico the situation in stands was described – trees measured and number and type of previous year browsing of tree canopies or stem bark injuries described. Results do not show relation between tree dimensions and type of damages. 67% more time was spent on spraying of selected target trees than spraying lanes around the stand. Almost one third more time is needed if spraying of Trico is done in an untended part of the stand. Least volume of repellent was used when treating in a frame around stand, twice more by treating target trees 6,5 l per ha, which is half of the producers recommended amount per ha. No significant correlation was found between number and character of deer feces and management of stands monitored in scope of national forest monitoring program. A notable positive correlation between number of excrement found in stand browsing of stands found , - occurrences of deer correlates with damages of pine stands and damages in spruce and aspen stands with excrement left by elk. By increasing height of aspen and pine stands damages are decreased, but in spruce stands the damages increase by reaching of height 16 m. During next years the amount of data available for calculations will increase and it will be possible to calculate possible correlations between population and behaviour of deer family animals and forest management activities performed in current regions.

 

 

Pētījuma dokumenti
03 • 07 • 2018Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programma 2017 Lasīt tagad 
Esam sertificēti

SC ISO 50001 m