Klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību un tās riskiem (2021. gads)

Klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību un tās riskiem (2021. gads)

  1. Zināšanu uzkrāšana par Latvijā reti sastopamu vietējo un introducēto koku sugu atjaunošanu un audzēšanu.

Veikta plānotā ilgtermiņa pētījumu objektu cieto lapu koku audzēs (10) atkārtota uzmērīšana (kokaudze un veģetācija), kā arī jaunaudzēs izveidoto 20 zinātnisko objektu uzraudzība valsts zinātniskās izpētes mežos Meža pētīšanas stacijā (MPS). Nodrošināta 6 vēsturisko eksperimentālo stādījumu MPS Auces un Šķēdes meža novados (MN) uzmērīšana, kopšanas sagatavošana, uzraudzība, kā arī 4 jaunaudžu kopšanas objektu kopšana.

  1. Vētru un uguns bojājumu ietekme un tās izmaiņas nākotnes klimatā.

Ievākti dati par bērza vēja noturību (34 koki). Ierīkoti parauglaukumi un ievākti dati vēja bojājumus ietekmējošo faktoru analīzei: transekti augsnes sasaluma novērtējumam mežaudzēs atkarībā no gaisa temperatūras un audzes parametriem (3), ievākti koksnes blīvumu raksturojošie rādītāji 100 pluskoku brīvapputes pēcnācēju ģimenēm un identificēti vēsturiskie stādījumi, kur augsne tikusi sagatavota pacilās. Ievākti dati par vēja bojājumu sekundāro ietekmi, analizējot egles, kam izraisīta primārā lūšana (3 objekti). Pētījuma objektos (27) ievākti dati par ugunsbīstamību raksturojošo rādītāju izmaiņām un lokālajiem meteoroloģiskajiem rādītājiem. Sagatavota viena publikācija.

Konstatēts, ka veģetācijas indeksi (GNDVI, MACI, CI, NDRE), kas aprēķināmi no multispektrāliem attēliem, būtiski atšķiras ietekmētām (liektas līdz primārās lūšanas punktam, imitējot vēja iedarbību) un nebojātām eglēm. Tātad, izmantojot šo metodi, bojāto koku identificēšana ir iespējama, vēl pirms bojājumu sekas novērojamas vizuāli, un to var izdarīt ievērojamās platībās.

Lai novērtētu koku pieauguma izmaiņas ugunsgrēka radīta bojājuma dēļ, ievākti pieauguma urbumi 26 objektos (742 koki) vismaz 5 gadus pēc ugunsgrēka. Noskaidrots, ka izdzīvojušajām 40-60 gadus vecām priedēm pieaugums ir mazāks (negatīvs kumulatīvais papildus pieaugums) nekā kontroles kokiem, tomēr izteiktāks pieauguma samazinājums ir vecākām priedēm (100-121 gads) gadījumos, kad stumbra apdeguma augstums pārsniedz 3 m vai ir zemāk par 1 m.

  1. Biotisko faktoru ietekmes pārmaiņas nākotnes klimatā.

Publicēts viens zinātniskais raksts par dendrofāgajiem kukaiņiem klimata pārmaiņu kontekstā un sagatavoti 2 manuskripti.

  1. Koku augšanas gaitas izmaiņas nākotnes klimatā.

Veikta augstuma pieauguma rekonstrukcija eglei (35 koki). Novērotās augstuma pieauguma ikgadējās mainības rādītāji un pieauguma un meteoroloģisko faktoru saistības norāda uz egles izteikto jutību pret sausumu, kā arī pavasara temperatūru, liecinot par kompleksiem pieauguma kontroles mehānismiem. Augstuma un radiālo pieaugumu ietekmējošie meteoroloģiski apstākļi ir salīdzināmi. Izteiktā pieauguma jutība pret meteoroloģiskajiem apstākļiem norāda uz augošiem klimatiskajiem riskiem, un līdz ar to uz nepieciešamību pēc adaptīvas mežsaimniecības. Novērotās pieauguma ikgadējas mainības atšķirības starp kokiem norāda uz vides un genotipa mijiedarbību uz pieauguma jutību, kas savukārt liecina par selekcijas potenciālu mazināt lokālo populāciju klimatiskos riskus (sausuma un salnu ietekmes intensificēšanās), veicot mērķētu mazāk uzņēmīgo genotipu atlasi.

  1. Modeļteritorija kompleksiem ilgtermiņa novērojumiem par mežkopības ietekmi uz meža un ar to saistītajām ekosistēmām ar auglīgām kūdras augsnēm.
Veikta infrastruktūras – gruntsūdens aku – ierīkošana, regulāra paraugu ievākšana, nodrošinot informāciju par meliorācijas sistēmas renovācijas ietekmi un sākotnējā stāvokļa raksturojumu platībās, kurās plānota siltumnīcas efekta gāzu mērīšana. Sagatavots metodikas apraksts. 

Pētījuma dokumenti
12 • 05 • 2022 Lasīt tagad 
Esam sertificēti

SC ISO 50001 m