Jaunumi

Par drošību internetā

Internets ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, it īpaši laikā, kad socializēšanās sabiedrībā ir ierobežota. Īpaši smagi to izjūt bērni un pusaudži, kuriem savstarpējā komunikācija izteikti nepieciešama veselīgai attīstībai. Bērni mūsdienās tiek iepazīstināti ar viedierīcēm jau agri – viņi skatās multfilmas, mācās spēlēt spēles, vēlāk arī komunicē ar draugiem tiešsaistē, dalās piedzīvojumos un pārdzīvojumos. Diemžēl arī mazie bērni visbiežāk skatās un lieto viedierīces patstāvīgi, kamēr pieaugušie ir aizņemti ar savām darīšanām, tāpēc arī ar interneta radītajiem riskiem bērns sastopas viens pats. Viens no šiem riskiem, kas internetā ir viegli, pat nejauši pieejams, ir pornogrāfija, kas uz bērnu var atstāt paliekošu, nevēlamu ietekmi.

Par pornogrāfiju un seksu izvairās runāt

Pagājušajā gadā nodibinājums „Centrs Dardedze” AS “Latvijas valsts meži” finansiāli atbalstītajā Ziedot.lv konkursā par sociāli nozīmīgu projektu īstenošanu startēja ar ieceri, kas paredz informatīvu materiālu izveidi un to nodošanu pedagogiem un vecākiem. To mērķis – palīdzēt vecākiem savlaicīgi runāt ar bērniem par to, kā izvairīties no pornogrāfijas radītajiem riskiem, pirms bērns ar tiem ir sastapies. Projekta vadītāja Ilze Znotiņa skaidro: „Liela daļa sabiedrības, tostarp pedagogi un vecāki, pat neapzinās, cik bieži interneta vidē bērni saskaras ar pornogrāfiju. Ja arī zina, ka šādi riski pastāv, pieaugušie vairās par to runāt un nezina, kā labāk skaidrot mazajam cilvēkam šo tēmu, lai nenodarītu vairāk ļaunuma nekā labuma. Lai iedrošinātu un  izglītotu pedagogus, ir izstrādāti gan materiāli, gan arī izveidots apmācības plāns. To realizēsim, kad atkal būs atļautas mācības klātienē.” Lai sarunas par minētajiem riskiem notiktu ne vien dārziņā un skolā, bet arī mājās, izstrādāti ieteikumi sarunām ar bērnu arī vecākiem.

Iemāca atpazīt sajūtas un pateikt NĒ

Projekta ietvaros ir izstrādāti plakāti, grāmatiņa “Attēli manā dzīvē”, kā arī videoklips ar bērnu iecienīto varoni Džimbu, kas mudina bērnus būt vērīgiem pret sevi un ieklausīties savās sajūtās. Ilze Znotiņa: „Bērni ļoti labi atpazīst savas sajūtas, ja sastopas ar ko nebijušu. Viņi stāsta: man saceļas zosāda, straujāk pukst sirsniņa, gribās uz tualeti vai rodas citas neierastas sajūtas. Mēs mācām bērniem ieklausīties tajās, un, ja ķermenis ceļ trauksmi, ņemt to vērā - vajadzības gadījumā pateikt NĒ, doties prom un pastāstīt par to pieaugušajiem. Tāpat ir jāiemācās atšķirt  labos no sliktajiem noslēpumiem – nebūt ne visi vienaudžu notikumi ir  jāstāsta pieaugušajiem – katram var būt savs mazais noslēpums, taču, ja tas saistīts ar dažāda rakstura pieskārieniem, aicinājumiem, kas liek justies neomulīgi, tad tas nav jāslēpj, bet gan par to jāstāsta. Situācijas var būt ļoti dažādas, tāpēc mūsu pienākums ir iemācīt bērnam atšķirt noslēpumus, ar ko varam dalīties, un kas paliek tikai pašu ziņā.”

Vaicāta par vecāku attieksmi pret šo tēmu, Ilze Znotiņa stāsta: „Vecāki ir dažādi – vieni ir pateicīgi, ka kāds ir uzdrošinājies uzsākt sarunu un skaidro mazajiem viņiem saprotamā valodā par riskiem, ko rada sastapšanās ar pornogrāfiju. Citi ir vienaldzīgi, bet ir arī vecāki, kuri kategoriski iebilst pret šādas informācijas sniegšanu viņu bērniem, jo uzskata, ka pirmskolas un sākumskolas vecumā par to nekas nav jāzina. Taču ir jāsaprot, ka mūsdienu laikmetā nekāda informācija nav noslēpjama  - agrāk vai vēlāk bērns ar to sastapsies, un bērnam ir drošāk, ja viņš jau no mazotnes pamazām dzirdēs padomus par savu personisko drošību un zinās, kā rīkoties, sajūtot apdraudējumu.”