AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar ērgļu pētnieku, LVM vecāko vides ekspertu Uģi Bergmani ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā sekot līdzi mazo ērgļu dzīves notikumiem divās ērgļu apdzīvotās ligzdās. Tās ir izvietotas LVM Ziemeļlatgales mežsaimniecības mikroliegumā, kas nodrošina netraucētu ligzdošanas vietu. Kameras atrodas 12 līdz 15 metru augstumā eglē un apsē.

Tiešraide ir beigusies.

Ligzda apsē

Jaunākais

14.05. – Uģis Bergmanis teic, ka mātīte ligzdu ir atstājusi. Tēviņš, instinktu vadīts, turpina olu sildīt. Taču mazulis no tās vairs neizķīlsies. Tēviņš olu var sildīt līdz pat jūnija vidum vai pat jūlijam, kamēr ola neieplaisā. Pērn kāds ērgļu tēviņš sildīja bojā gājušo olu līdz pat 10. jūlijam.

Tikmēr interesenti var vērot ērgli ligzdā nu jau zaļās apses galotnē.

13.05. – Jau vairākas dienas nav manīta mātīte.

11.05. – Ligzdā redzams Trīzelnieks, atnesis apses zariņu. Viss zaļš.

11.05. – Mazie zīļuki patrulē ligzdas teritorijā, viņus interesē ligzdā atstātās spalviņas.

07.05. – Stāv viens no ērgļiem,  kārto spalvas, ik pa laikam pabaksta zarus un pakārto ligzdu, ola stāv viena blakus saulītē.

02.05. – Ola pamesta, Trīne pati devusies meklēt sev barību, jo Trīzelnieks diemžēl nespēja to nodrošināt. Pārlieku liels sausums.

02.05. – Trīzelnieks ik pa brīdim cenšas oliņu vēl sildīt, tad aizlido.

01.05. – Ola visu nakti atstāta viena, tāpēc cerību izšķilties mazulim praktiski nav.

30.04. – Ola viena. Barības meklējumos vecāki spiesti atstāt olu vienu ilgāku laiku. Pārāk ilgu laiku.

29.04. – Oliņa plkst. 8.29 bija atstāta uz pāris minūtēm viena.

28.04. – Trīne mirkli atstāj olu, lai dotos meklēt barību. Ierodas tēviņš. Uz vakarpusi mamma kļūst mierīgāka. 

27.04. – Trīne noslēpj galvu aiz spārna un čiepst.

27.04. – Pēc lietainās dienas Trīnes spalva šodien ir izžuvusi.  Kad no rīta piecēlās kājas – tomēr redzama bija vēl tikai viena ola.

26.04. – Līst lietus. Stāvot kājās, Trīne ilgāku laiku nesildīja olu. Trīzelniekam gājādā barība.

26.04. – Trīne turpina sildīt olu, ik pa laikam paceļot sabužināto galviņu un skaļi uzsauc tiem, kas traucē mieru un guļ tālāk.

25.04. – Uģis Bergmanis ar savu mazmeitiņu deva ērgļu pārim skaistus vārdus: mammīte Trīne un tētis Trīzelnieks.

23.04. – Jā, tas ir noticis! Mātīte sāka dēt olu plkst. 20.15. Ola ieripoja ligzdā plkst. 20.51. Apsveicam jauno ērgļu pāri! 

23.04. – Snieg slapjš sniegs. Mātīte sēž ligzdā, pavisam mierīga. Vai tik viņai nav kas padomā?

22.04. – Tēviņš atnes peli, to mātīte vienā mirklī apēd. Viņš atnes arī skaistāko egles zariņu ligzdai, tomēr mātīte sēž ligzdā un turpina izrīkot tēviņu vēl par kādām sadzīviskām un laicīgām lietām. 

21.04. – Ērgļu tēviņš ir dikti darbīgs. Aplauž aizmugurē esošo egli un stiepj zarus uz ligzdu.

20.04. – Kad saimnieku nav, ligzdu apskata arī citi lidoņi.

19.04. – Kur viens, tur arī otrs. Notiek cītīga runāšana.

17.04 – Viesojas dzenītis.

17.04. – Ērgļi regulāri redzami ligzdā.

17.04. – Ērgļu mātīte ieklāj ligzdas bedrītē sausu zāli. Šāda mātītes uzvedība liecina par olu dēšanas laika strauju tuvošanos. Uģis Bergmanis spriež, ka pirmā ola ir sagaidāma aptuveni 21.–23. aprīlī.

15.04. – plkst. 16. ērgļu mamma ierodas ligzdā, to kārto. Drīz ierodas arī tētis ar gardumu. Kad tas notiesāts, tētis jau ir prom.

15.04. – Dienas vidū ērglis cieši lūkojas kamerā. It kā zinātu, ka viņu vērojam.

14.04. – Tēviņš ierodas ligzdā ar vardi. Atsteidzas mātīte un paņem to knābī, panēsā un beigās apēd.

14.04. – Mamma ir varen runīga. Vīru ik pa brīdim sauc.

13.04. – “Barības ir pietiekoši, mātīte jūtas labi un pirmā ola varētu būt sagaidāma jau aprīļa beigās, ja vien nenotiks kas negaidīts," prognozē Uģis Bergmanis.

12.04. – Tēviņš regulāri nes barību ērgļu mātītei.

11.04. – Rīta stundās (līdz plkst. 9 rītā) ligzdā vērojama aktīva rosība.

10.04. – Ligzda tiek intensīvi papildināta ar egļu zariem.

09.04. – Ierodas ērgļu pāris.

 

Tiešraide ir beigusies.

Ligzda eglē

Jaunākais

15.05. – Ērgļi ligzdu atstājuši. Tomēr tā aizvien rada lielu interesesi citu putnu starpā. Jo īpaši bieži te viesojas zīlītes.

01.05. – Ligzdā kluss. To apciemo vien citi sīkputniņi.

29.04. – Kamēr ērgļi barojas ligzdas apkārtnē, ciemos atnākusi zīlīte.

28.04. – Ap plkst. 13.00 ligzdā atrodas abi putni. Tēviņš pat sarūpējis medījumu. 

27.04. – Ligzdā viss sagatavots, rosība dzirdama līdzās, bet pirmā ola šajā ligzdā vēl kā nav, tā nav.

26.04. – Ērgļu mātīte regulāri dzirdama ligzdas tuvumā.

25.04. – Mātīte ieklāja ligzdas bedrītē zāli. U. Bergmanis teic, ka tā ir pazīme, kas liecina – tuvākajās dienās ir gaidāma pirmā ola.

24.04. – Mātīte ligzdā bauda saulēktu plkst. 6.03. Pēc piecām minūtēm klāt arī tēviņš ar svaigu egles zaru ligzdai.

23.04. – Snieg sniedziņš.

22.04. – Labrīt! Ar skaļiem saucieniem mātīte ar kuplo spalvu uz galvas, aši ielido ligzdā no augšējiem koku zariem. Arī tēviņš ir kaut kur netālu, uztur dialogu.

21.04. – Jau no pieciem rītā aktīvi kārto zariņus ligzdā.

20.04. – Dzirdami pārošanās saucieni, ligzda arvien vairāk tiek pušķota.

20.04. – Jau agri no rīta mātīte cītīgi būvē ligzdu.

19.04 – Rosība ligzdā un pārošanās saucieni nerimstas līdz pat vakaram.

19.04. Patīkams pārsteigums! Ligzdā regulāri uzturējās mātīte un jaunais ērgļu tēviņs pat atnesis vardi.

18.04. – Aizdomas, ka iepriekšējais tēviņš nebija īstais. Vēl gaidām!

17.04. – Ligzdā neredz nevienu ērgli, savādi.

16.04. – Tēviņš uzdāvina mātītei vardi. Abi cītīgi būvē ligzdu, netālu dzirdami raksturīgie stieptie pārošanās saucieni.

16.04. – Ērgļu mātīte ilgstoši sauc netālu no ligzdas, līdz beidzot sagaida arī tēviņu. Abi ielaidās ligzdā.

15.04. – Ērgļu mamma spēlē paslēpes.

14.04. – Putns aizvien viens. Tēviņam vēl ir nedēļa laika, lai ierastos un notiktu veiksmīga ligzdošana. 

13.04. – Ērgļu mātīte ligzdā uzturas maz, vilina un sauc tēviņu.

12.04. – Ligzdā, uz egles zara viesojas mazputniņš.

12.04. – Putns gaida partneri.

11.04 – Vērojami jauni egļu zari, ligzdā notiek rosība.

 10.04 – Ligzdā ierodas ērgļu mātīte.

 

Tā ir vēl nebijusi iespēja tiešsaitē sekot līdzi mazo ērgļu dzīves notikumiem tik augstā kvalitātē, ko nodrošina mobilais internets 4G režīmā, kā arī modernās kameras. Pateicoties tām, tiek nodrošināts kvalitatīvs tiešraides attēls un krāsas. Kameras ir mazas, tāpēc tās ir uzstādītas tuvu ligzdām, neaizbaidot putnus. Tiešraides nodrošināšanai tiek izmantoti saules paneļi, kas dienas laikā uzlādē aparatūras akumulatorus, lai diennakts tumšajā laikā pietiktu enerģijas nepārtrauktai video tiešraidei.

Lasīt vairāk: