2022

Meža pūču mazuļa apgredzenošana

Veicot darba pienākumus Saulkrastu apkārtnē, AS “Latvijas valsts meži” vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš ceļa malā manīja meža pūces mazuli, kurš mēģināja šķērsot ceļu. Pēc mazuļa apskates, M. Kalniņš pūčulēnu apgredzenoja un ienesa tuvējā mežā, kur uzturējās arī pieaugušais putns.  

“Braucot pa meža ceļu, vispirms manīju ceļu zemu pārlidojam pieaugušu pūci, kas pēcpusdienai nav pūcēm raksturīgi. Piebraucu tuvāk un ceļa malā ieraudzīju meža pūču mazuli, kurš mēģināja tikt uz mežu ceļa otrā pusē,” stāsta M. Kalniņš.

Putnu gredzenošana ir viens no ilglaicīgākajiem veidiem, kā tiek pētītas putnu migrācijas, dzīves ilgums un citi putnu dzīves aspekti. Uz gredzena parasti ir valsts un pilsētas vai gredzenošanas centra nosaukums (Latvijas gredzeniem – Latvia Riga) un unikāla burtu un ciparu kombinācija. Uz gredzena netiek rakstīta putna gredzenošanas vieta un laiks.

Katrā valstī putnu gredzenotāji piefiksē katra apgredzenotā putna gredzenošanas vietu, laiku, ja iespējams – arī putna dzimumu, vecumu un citus parametrus. Šo informāciju gredzenotāji nodod attiecīgās valsts gredzenošanas centram. Ja ir atrasts putns ar gredzenu un atrašanas informācija ir nonākusi līdz gredzenošanas centram, tad dažādu valstu gredzenošanas centri apmainās ar informāciju – kur un kādos apstākļos putns (gredzens) atrasts, kur un kādos apstākļos putns gredzenots. Par putna gredzenošanas vietu un apstākļiem tiek informēts arī putna (gredzena) atradējs, bet par atrašanas vietu un apstākļiem – gredzenotājs. Tādējādi gan zinātnieki, gan citi var uzzināt gan par konkrētā putna dzīves aspektiem, gan putnu dzīvi kopumā.

Gadā apgredzenoto pūču skaits Latvijā ir mainīgs. Pūču ligzdošanas sekmēm dažādos gados raksturīgas būtiskas svārstības, ko ietekmē galvenokārt barības pieejamība. Piemēram, pērn, 2021. gadā Latvijā ar gredzenošanas metodi iezīmēti 104 meža pūču mazuļi. Pavisam kopš Latvijā putnu gredzenošana tika uzsākta 1925. gadā.

Meža pūce ir Latvijā visbiežāk sastopamā pūču suga. Meža pūces ligzdo lielu dimensiju koku dobumos; bieži arī apdzīvotu vietu tiešā tuvumā: parkos, kapsētās u.c.

Lasīt vairāk: 

• Ko tu zini par aļņa ēdienkarti?
• Noslēdzies vērienīgo ES nozīmes biotopu un nozīmīgu sugu dzīvotņu atjaunošanas darbu pirmais posms
• No 2. maija Latvijā spēkā meža ugunsnedrošais laikposms