25 • 09 • 2018

LVM turpina jauno kociņu aizsardzību pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem

priede lvm meza aizsargata pret meza zveriem cervicol

Rudens periods, kad beigusies koku aktīvā augšana, ir piemērots, lai uzsāktu jaunaudžu aizsardzību pret iespējamiem briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem rudens un ziemas mēnešos.

Aizsardzības līdzekļu piedāvājums ir plašs, taču piemērotākā līdzekļa izvēle atkarīga no meža īpašnieka spējām un uzskatiem. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jaunaudžu aizsardzībai lielākoties izmanto augu aizsardzības līdzekļus jeb repelentus ar dzīvniekiem nepatīkamu aromātu vai garšu, ko dzīvnieks sajūt, apēdot apstrādāto stādu, kā arī jaunaudžu stumbru aizsargspirāles, kas tiek uzliktas ap jauno priedīšu stumbriem starp zaru mieturiem, tādā veidā nepieļaujot mizas noplēšanu.

cervacol extra

Attēls: Priedes centrālais pupurs, kas pārklāts ar repelentu “Cervacol Extra”

Kociņiem, kuru augstums  nepārsniedz 1,5 metrus, primāri nepieciešams aizsargāt centrālā dzinuma pumpuru, jo, tiklīdz jaunā koka galotne tiks nokosta, ļoti iespējams, ka kociņš iznīks un neturpinās augt. Šāda augstuma kociņus no briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem iespējams aizsargāt ar tādiem repelentiem kā “Cervacol Extra” un “Wam Extra”, kurus uz koka galotnes uzklāj ar roku, vai arī “Plantskydd” un “Trico”, kurus uz kociņa uzklāj, izmantojot rokas smidzinātāju.

Repelenti “Cervacol Extra” un “Wam Extra” ir jau gatavi pastas veida maisījumi, kuru pamatā ir kvarca smilts un līmes maisījums. Briežu dzimtas dzīvniekiem, nokožot šādi pārklāto kociņu, rodas nepatika pret smilts klātbūtni mutē un tas zvērus attur no pārējo aizsargāto kociņu bojāšanas.

trico

Attēls: Priede, kas apstrādāta ar repelentu "Trico"

Repelents “Trico” ir gatavs šķidrums, kura pamatā ir aitu tauki, savukārt repelentu “Plantskydd”, pirms lietošanas, nepieciešams sajaukt ar ūdeni un izveidot šķidrumu atbilstoši ražotāja norādījumiem. Repelenta “Plantskydd” aktīvā viela ir žāvētu asiņu milti. Šiem izsmidzināmajiem līdzekļiem piemīt specifiska smarža, kas briežu dzimtas dzīvniekus atbaida no aizsargātās platības. Izmantojot šāda veida augu aizsardzības līdzekļus, LVM 2018. gadā plāno aizsargāt teju 13 tūkstošus hektāru jaunaudžu.

Piemērotakais laiks augu aizsardzības līdzekļi uzklāšanai ir dienas, kad āra temperatūra ir krietni virs 0oC un aizsargājamie kociņi ir sausi – šādos apstākļos pielietotie līdzekļi pēc uzklāšanas pagūst nožūt un pilda savu funkciju visas ziemas garumā. Obligāti jāņem vērā, ka pēc līdzekļa uzklāšanas lietus nedrīkst līt vismaz divas stundas, lai uzklātais aizsarglīdzeklis var pilnvērtīgi nožūt. Neievērojot šo nosacījumu, uzklātais līdzeklis nenožūs un notecēs, tādā veidā nenodrošinot kvalitatīvu aizsardzību.

aizsargspirale

Attēls: Priedes stumbrs, kas aptīts ar aizsargspirāli

Jaunajai priedei, sasniedzot apmēram 1,5 metru augstumu, atsevišķās stumbra vietās vairs  nav skuju, tāpēc briežu dzimtas dzīvniekiem arvien vairāk interesē tieši koka miza un sānu dzinumi, nevis centrālais pumpurs. Lai pasargātu koku stumbrus no postījumiem, var izmatot gan izsmidzināmos repelentus, gan mehāniskos koku stumbru aizsardzības līdzekļus jeb aizsargspirāles.

LVM jaunaudzēs, kuru vidējais augstums ir virs 1,5 metriem, aizsargā mērķa jeb nākotnes kokus, uzliekot tiem koku stumbru aizsargspirāles vai lietojot repelentu “Trico”, to izsmidzinot uz stumbra starp zaru mieturiem. Šāda veidā uzņēmums 2018. gadā plāno pasargāt 1600 hektāru jaunaudžu.

Visi augu aizsardzības līdzekļi jaunaudžu platībās tiek izmantoti vairākus gadus pēc kārtas, tādā veidā pasargājot platībās augošos kokus no bojājumiem un nokošanas.

LVM kopš dibināšanas 1999. gadā, īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, valsts un pašvaldību budžetos iemaksājusi vienu miljardu eiro. LVM saimniecisko darbību veic, kopjot un atjaunojot mežus, rūpējoties par dabas aizsardzību, sabiedrības rekreācijas iespējām un koksnes pieaugumu, kā arī ik gadu investējot līdzekļus meža zemju platību palielināšanā un meža infrastruktūras attīstībā – meliorācijas sistēmu atjaunošanā un meža autoceļu būvē. Ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos koksnes daudzums pieaug par 12 miljoniem kubikmetru.