Latvijas valsts meži - “Cukurvate” mežā
05 • 02 • 2018

“Cukurvate” mežā

Ja nav uzsnidzis sniegs ledusmatus viegli pamanit. izraisa sene Exidiopsis effusa C0060T01 56

Gada dzestrajā periodā lapu koku un jauktajos mežos uz mirušu koku gabaliem Latvijā retumis atrodami cukurvatei līdzīgi veidojumi.

Savdabīgie baltie veidojumi var būt pamanāmi gan uz kritalām, gan uz stāvošiem  trupekļiem. Vislielākā iespēja tos ieraudzīt ir, pirmkārt, stipri mitrā laikā, tomēr ar dāsnu mitrumu vien nepietiek. Otrkārt, nepieciešams, lai konkrētajā vietā gaisa temperatūra būtu mazliet (pavisam nedaudz – nepilnu grādu!) zemāka par nulli un tāda saglabātos vismaz divas līdz trīs stundas.

Kamēr nav uzsnidzis sniegs, īpatno “cukurvati” ir itin viegli ieraudzīt pat īpaši nemeklējot, bet, sniega apslēptu, to ir ļoti grūti atrast. Ja paveicies to pamanīt, ieteicams atradumu uzmanīgi aplūkot, aptaustīt, pakratīt. Kāpēc? Lai pārliecinātos: tas ir ledus! Tas nevis plakanā kārtā uzklājies uz mirušā koka, bet gan aizstiepies no tā prom neskaitāmu tievu, matveidīgu pavedienu kopas formā. Katra pavediena caurmērs ir aptuveni 0,01 – 0,02 mm, garums parasti nepārsniedz 5 cm, taču ir manīti pat līdz 20 cm gari ledus “aukliņu” saišķi.

Ja nav uzsnidzis sniegs ledusmatus viegli pamanit. izraisa sene Exidiopsis effusa C0060T01 45

Smalkie pavedieni var būt dažādi savijušies, lokojušies, viļņojušies. Savu veidolu tie spēj saglabāt vairākas stundas, īpaši labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos pat pāris dienas. Agrāk vai vēlāk pavedieni, protams, izkūst vai saplūst vienlaidus ledus kārtā.

Vērīgākie cilvēki pamanījuši, ka ledusmati mēdz uzrasties vienā un tajā pašā vietā vairākus gadus pēc kārtas. Tāpat tie atrodami tikai uz lapu koku trupekļiem un vienīgi ar mizu nesegtās vietās, tieši uz atkailinātas koksnes. 

Kas liek sasalstoša ūdens kristāliņiem izvietoties smalkos matveidīgos vijumos, nevis saplūst “normālā” vienlaidus klājienā? Izrādās, ka jau 1918. gadā vācu ģeofiziķis Alfrēds  Lotārs Vēgeners izvirzīja hipotēzi, ka ledusmatu veidošanos provocē kāda no ziemā aktīvajām koksnes sēnēm.  Viņš nekļūdījās, taču, tieši kura sēne un kā veido ledusmatus, zinātniekiem izdevās noskaidrot vien pirms dažiem gadiem.

Ja nav uzsnidzis sniegs ledusmatus viegli pamanit. izraisa sene Exidiopsis effusa C0060T01 41

Trīs dažādu nozaru zinātnieki no Šveices un Vācijas no 2012. līdz 2014. gadam ziemās, veicot fizikālus, ķīmiskus un bioloģiskus pētījumus, konstatēja, ka matveidīgo veidojumu izraisītāja ir ārēji necilā sēne Exidiopsis effusa, kas ietilpst Agaricomycetes klasei piederīgajā Auriculariaceae dzimtā.

Kad mirušais koks sāk sasalt un no tā porām pamazām izspiežas ūdens, sēne izdala īpašus ķīmiskus savienojumus, kas kavē izspiestā ūdens klāšanos vienlaidus ledus kārtiņā. Šīs vielas liek katrai no poras izspiestajai ūdens devai atstumt jau sasalušā ūdens kristāliņus no koksnes. Tā kā poras ir cita no citas attālinātas, veidojas matveidīgu ledus kušķu forma. Ja nemainās temperatūra, ūdens izspiešana un ledus atstumšana turpinās – “matiņi” stiepjas garumā, kamēr vien sēnes apdzīvotajā koksnes daļā saglabājas šķidrs ūdens.

Zinātnieki atklāja un izskaidroja ledusmatu veidošanās procesa principu,  tomēr, viņuprāt, joprojām ir daudz neskaidrību, tāpēc sēnes iedarbības mehānismu pētījumi esot jāturpina.

Lasīt vairāk: