Meža selekcijas nozīme
Šodien meža selekcijai Latvijā ir vairāk nekā 40 gadu. Tā aizsākās 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē, kad sāka apzināt labākās galveno koku sugu audzes. Vēlāk tika veikta labāko koku jeb „izcilo koku” izdalīšana, sēklu plantāciju ierīkošana, pēcnācēju iedzimtības pārbaužu stādījumu ierīkošana un analīze, labāko klonu un populāciju atlase, jauno pārbaudīto sēklu plantāciju ierīkošana, vienlaikus veicot arī dažādas ģeogrāfiskas izcelsmes stādījumu ierīkošanu un salīdzināšanu.

Sasniegtais darba rezultāts šodien ir zinātniski pierādītais atzinums, ka:

Latvijai vispiemērotākie ir no vietējās – pat noteiktos Latvijas rajonos –  izcelsmes sēklām izaudzētie koki, jo tiem:

  • stumbri ir vistaisnākie, ar tieviem zariem;
  • vislabākā saglabāšanās un dzīvotspēja pēc izstādīšanas mežā;
  • lielāka spēja pretoties Latvijā sastopamām koku slimībām un kaitēkļiem;
  • arī krājas jeb koksnes masas pieaugums vietējās izcelsmes kokiem ir visaugstākais.

No ārzemēm ievests meža atjaunošanas materiāls bieži ir:

  • ar zemu stumbra kvalitāti – resniem zariem, līkumains;
  • nespējīgs izturēt zemas temperatūras;
  • pastiprināti pakļauts slimību un kaitēkļu iedarbībai;
  • ar lēnāku augšanas gaitu.

Tāpēc meža selekcionāri iesaka:

  • meža atjaunošanā izmantot tikai vietējiem augšanas apstākļiem piemērotus stādus;
  • pēc iespējas meža atjaunošanai izmantot sēklu plantāciju pēcnācējus;
  • stādus meža atjaunošanai iegādāties tikai pie pazīstamiem un reģistrētiem stādu audzētājiem, kas audzē un tirgū piedāvā tikai vietējās izcelsmes selekcionētus stādus.

Audzējot selekcionētu mežaudzi, jūs iegūsiet:

  • taisnus, mazzarainus koku stumbrus, kas satur kvalitatīvu koksni;
  • zaru būs mazāk, tie būs tievi un stumbrā ieauguši taisnā leņķī, kas palielinās baļķu kvalitāti.

ĀTRĀK
Latvijas zinātnieku veiktie pētījumi pierāda, ka audzējot selekcionētu mežu, ikviens īpašnieks sasniegs galvenās ražas novākšanas (galvenās cirtes) brīdi vismaz 15 gadus ātrāk.

VAIRĀK KOKSNES
Audzējot selekcionētu priežu, egļu un bērzu mežu, īpašnieks galvenās cirtes brīdī iegūs vismaz par 80 kubikmetriem koksnes vairāk nekā neselekcionētā mežā, kas naudas izteiksmē nozīmē vismaz 900 latu.

RESNĀKI BAĻĶI
Audzējot selekcionētu mežu, īpašnieks vienā un tajā pašā laikā iegūs vismaz par 40% vairāk resno (diametrs virs 32 cm) zāģbaļķu nekā neselekcionētā mežā.

VAIRĀK NAUDAS
Resno baļķu cena tirgū jau no XX gadsimta sākuma ir bijusi visaugstākā, un arī pašreiz resnie priežu un egļu baļķi maksā vismaz 35 latus par kubikmetru vairāk, bet par resnajiem un kvalitatīvajiem bērza baļķiem jeb finierklučiem var saņemt pat 20 latu vairāk nekā par tievākiem baļķēniem.

LIELĀKS APJOMS
Arī kopējo zāģbaļķu apjomu īpašnieks iegūs vismaz par 15% lielāku.

NAUDA ARĪ STARPPOSMĀ
Meža audzēšanas vidusposmā īpašniekam būs iespēja veikt krājas kopšanas cirti vidēji 35 un 55 gadus pēc meža iestādīšanas. Tā kā selekcionēts mežs būs audzis straujāk, šajās cirtēs īpašnieks iegūs vismaz par 25 un 30 kubikmetriem vairāk koksnes, kura būs uzkrāta uz nedaudz resnākiem kokiem, kas naudas izteiksmē šajā laikā papildus būs vismaz 75 un 150 lati.

 Meža selekcija 

Esam sertificēti