ogas

Meža ogas izsenis bijis dabas dots svaigs kārums un veselības eliksīrs vasarā, kas stiprina organismu, gatavojoties gada aukstajiem mēnešiem, taču rudenī un ziemā ir gards palīgs cīņā pret vīrusiem un dažādām saaukstēšanās kaitēm. Temperatūras svārstības un tiešie saules stari izcirtumā un jaunaudzē ir pateicīga vide tādu meža ogu veiksmīgai augšanai kā meža zemenes un avenes, kā arī ziemas laikā veselībai tik noderīgās – brūklenes. Savukārt mitrākas vietas iecienījušas mellenes, zilenes, lācenes un dzērvenes.

meza zemene

Meža zemenes

Meža zemenes (Fragaria vesca) ir daudzgadīgs, sīks rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis brūns, blīvi klāts ar veco lapu paliekām. Stublājs (bezlapains ziednesis) stāvs, rozetes lapu garumā vai mazliet garāks, klāts ar īsiem, piegulošiem matiņiem. Lapas virspuse zaļa, apakšpuse apmatojuma dēļ pelēkzaļa. Lapiņu galotnes zobiņi vienāda lieluma. Ziedu nedaudz, ziedkāti kaili. Ogas ir iegarenas – sākumā baltas, bet, kad gatavas – spilgti sarkana. Meža zemenes aug ceļmalās, pļavās, mežmalās, krūmājos un grāvmalās, bet sevišķi daudz tās atrodamas meža izcirtumos. Ogas ienākas maijā – jūnijā.

Svaigas ogas uzlabo apetīti un gremošanas sistēmas darbību, palīdz aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimību ārstēšanā, ginekoloģiskas asiņošanas un mazasinības gadījumā. Ziemai noderēs kaltētas meža zemenes, kas tējas veidā mazinās kakla un citus iekaisumus. 

Tējai lieti noder arī meža zemeņu lapas, tās gan jāievāc laicīgi, lai tajās būtu mazāk miecvielu. Labākais laiks to ievākšanai ir meža zemenes ziedēšanas laiks, parasti tas ir maijs, jūnijs, taču to var darīt arī jūlijā. Lapas žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās. Novārījumu dzer pret caureju, svīšanu naktīs, vielmaiņas traucējumiem (pumpas, izsitumi, pinnes, furunkuļi). Tēju dzer arī saaukstēšanās gadījumos un lai samazinātu cukura daudzumu asinīs. Tautas medicīnā zemeņu tēju lieto pret sklerozi, hipertoniju, zarnu darbības regulēšanai. Ārīgi – ekzēmu, sastrutojumu un čūlu ārstēšanai.

avenes

Attēls: kahvikisu

Meža avenes

Meža avene (Rubus idaeus) ir vidēja lieluma, rožu dzimtas krūms. Stumbrs stāvs, apakšdaļā koksnains, zaro. Uz stumbra un zariem tievi dzeloņi. Pirmā gada dzinumi neziedoši, otrā gada ir ziedoši. Uz ziedošajiem dzinumiem lapas staraini saliktas no 3 lapiņām. Ogas ir sārti sarkanā krāsā. Zied maijā, jūnijā. Augļi nogatavojas jūlija beigās, augustā. Avenes aug mežu izcirtumos un mežmalās.

Avenes satur bioloģiski aktīvu vielu kompleksu, kas stimulē svīšanu, pazemina ķermeņa temperatūru, veicina iekšējo orgānu apasiņošanu un darbību. Avenes izmanto vielmaiņas sakārtošanā, arī gremošanas trakta darbības uzlabošanā un līdzsvarošanā.

Aveņu tēja noder arī hroniska reimatisma gadījumos, uzlabojot sasirgušā labsajūtu un ārstējot saasinājumus. Aveņu tēju lieto saaukstēšanās slimību ārstēšanā, augšējo elpceļu iekaisuma gadījumos un gripas gadījumā, lai veicinātu svīšanas procesu un pazeminātu temperatūru. Aveņu lapu kātu novārījums ir labs pretiekaisuma un savelkošs līdzeklis gastrīta un dažādu kuņģa salimšanu ārstēšanā. 

bruklenes
 

Brūklenes

Brūklenes (Vaccinium vitis-idaea) – sauktas arī par „Latvijas rododendru” – ir daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem. Brūkleņu lapas ir pacietas. Ziedi kārtojas zara galā blīvā ķekarā. Ķekaru veido 4 –15 nokareni ziedi, kas zied jūnijā. Sarkanā brūklene ir sulīga, nedaudz rūgtenas garšas oga, kas nogatavojas jūlija beigās, augustā. Brūklenes sastopamas galvenokārt sausos priežu mežos, izcirtumos un purvos uz ciņiem. Sevišķi gardas tās aug priežu jaunaudzēs. 

Brūklenes drogas uzlējumu un novārījumu lieto nieru un urīnpūšļu iekaisumu, diabētu, caureju, avitaminozes un citu kaišu ārstēšanai. Tā kā šīs ogas ir spēcīgs atindēšanas līdzeklis, tās ieteicamas vēža slimniekiem, jo mazina audzēju iedarbību. Piemēram, saspiestu brūkleņu ogu kompreses izmanto krūts un ādas vēža ārstēšanai.

Brūklenes ir arī efektīvs sviedrēšanas līdzeklis, tāpēc tiek izmantotas saaukstēšanās un dažādu vīrusu slimību profilaksei. To ogas pazemina asinsspiedienu, lieliski šķīdina žultsakmeņus un nierakmeņus.

Kaltētu brūkleņu lapu un ogu pulveris aptur asiņošanu, bet lapu un ogu tēja ārstē nervozitāti, klepu, bronhītu un pat kašķi. Brūklenes, tāpat kā dzērvenes, satur benzoskābi, kas neļauj attīstīties rauga sēnītēm. Tautas medicīnā brūklenes lapas lieto diabēta ārstēšanai.

mellenes IT IMG 2385

Mellenes

Mellenes (Vaccinium myrtillus) ir daudzgadīgs, vidēja lieluma ēriku dzimtas lakstaugs. Mellenes ir apaļas ogas, zili melnā krāsā. To stublājs ir zaļš, vasaras beigās kļūst mazliet koksnains. Mellenes zied maijā, bet ogas nogatavojas jūlija beigās, augustā. Melleņu lapas vāc pavasarī, bet ogas – kad tās nogatavojušās. Mellenes atrodamas pārsvarā priežu mežos.

Melleņu lasīšanai ir atļauts izmantot palīglīdzekļus, tā saukto melleņu kombainu, izņemot dabas lieguma teritorijas. Tomēr der atcerēties, ka ievācot ogas šādā veidā, notiek mazo zariņu nolaušana, kas, protams, ietekmēs ražu nākamajos gados.

Melleņu lapas un ogas ir iecienīts līdzeklis tautas medicīnā: sirds slimību ārstēšanai, redzes uzlabošanai, novērš dažādas krūšu vainas, novērš pēkšņas sāpes krūtīs, kuņģī, zarnās. Tās satur vienu no retāk ogās sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi, kura ieņem svarīgu lomu procesos, kuri nodrošina asinsvadu sieniņu elastību. Mellenes satur daudz dzelzs un citu vērtīgu minerālvielu, tāpēc tās ir arī efektīvas organisma spēcinātājas. Ieteicams ēst svaigas ogas, dzert melleņu tēju un ar atšķaidītu melleņu sulu skalot muti, rīkli un kaklu. 

Mellenāju lapu tēju lieto pret vemšanu, kuņģa krampjiem, cukurslimību un klepu. Tēja ir labs līdzeklis arī iekaisušu acu skalošanai. Melleņu novārījums palīdz arī ādas slimību gadījumos, savukārt ūdenī atšķaidīta melleņu sula ir labs deguna un kakla skalojamais līdzeklis iesnu un klepus gadījumā. Dažādu ādas izsitumu ārstēšanai lieto melleņu sulu un ēdienus. Ārīgi uz slimajām vietām uz dažām stundām liek sašķaidītas melleņu ogas. Kaltētas mellenes lielākoties lieto pret caureju. 

zilenes flickr

Attēls: Brendan DeBrincat

Zilenes

Zilenes (Vaccinium uliginosum) ir ēriku dzimtas krūms. Stumbrs ir koksnains, stāvs, zari brūni. Lapas otrādi olveida, zilganzaļas, uz zariem kārtojas pamīšus. Tās ir labi zināmo melleņu tuvākās radinieces, taču atšķiras no tām ar nedaudz saldāku garšu, ogu mīkstums ir viegli zaļgans un blīvāks nekā mellenēm. Zilenes ir gandrīz divas reizes lielākas par mellenēm. Tās ir blāvi zilganas vai pat violetas, bet stumbrs ir koksnains, brūnā, ne zaļā krāsā, kā mellenēm. Ogas ir ieapaļi garenas. Tās zied maijā un jūnija sākumā. Zilenes atrodamas līdzās mellenēm, pārsvarā priežu mežos. 

Šīs ogas bagātas ar augu olbaltumvielām un ogļhidrātiem, pārsvarā ar glikozi un fruktozi, tās satur A un C grupas vitamīnus. Zilenes ieteicamas pie sirds-asinsvadu saslimšanām, asinsrites un gremošanas sistēmas funkciju traucējumiem. Zilenes, pateicoties pektīnvielām, aizsargā no radioaktīvā starojuma.

 lacene flickr

Attēls: Mats Hagwall

Lācenes

Lācenes (Rubus chamaemorus) ir rožu dzimtas sugas lakstaugs, stublājs ir taisns, stāvs, ar īsiem matiņiem, lapas 1 – 4, vienkāršas, staraini daivainas, krokainas, ar zobainu malu. Ziedi pa vienam izvietoti dzinumu augšējā daļā. Zied reizē ar zemenēm – maija beigās, jūnija sākumā. Katram augam attīstās tikai viens balts zieds un viena oga. Kamēr ogas vēl nav gatavas, tās ir sārtas un cietas, taču nogatavojušās tās kļūst zeltainas vai dzintardzeltenas, mīkstas un sulīgas. Ienākas vienlaikus ar mellenēm – jūlijā. Dzintara dzeltenā ziemeļu oga ar medaino garšu aug purvos un mitros mežos. Lācenes ir gaismu prasīgs augs.

Lācenēs ir daudz augļu cukuru un organiskās skābes, tās satur daudz C vitamīna, kā arī citu vitamīnu, un, tā kā šīs ogas satur dabiskas konservējošas vielas, lāceņu ievārījums vēsumā saglabājas vairākus gadus. Svaigā veidā tās garšo rūgtenskābi, un tieši šādi tās tomēr ir visvērtīgākās. Arī E vitamīna lācenēs ir vairāk nekā citās ogās. Tāpat meža ogu vidū lācenes ir līderes balastvielu daudzumā. Imunitātes uzlabošanai īpaši palīdz lāceņu ogas ar medu.

Lāceņu lapu tēja lieliski līdz pret caureju, saaukstēšanos, plaušu un asinsvadu slimībām, kā arī citām kaitēm. 

 
dzervenes

Dzērvenes

Purva jeb lielā dzērvene (Oxycoccus palustris) ir ēriku dzimtas lakstaugs, mūžzaļš sīkkrūms. Stublājs ložņājošs, diezgan ciets. Lapas uz stublāja izvietotas pamīšus. Ziedi čemurveida ziedkopā pa 2-6 ložņājošo dzinumu galos, zieds ir nokarens. Skābās ogas, kas krāsojas teju visos sarkanās krāsas toņos, ir apaļas, mēdz būt arī iegarenas. Zied jūnijā, jūlijā. Ogas nogatavojas septembrī. Atrodama purvos un purvainos priežu mežos.

Dzērvenes ir vitamīniem bagātas, tās satur lielu daudzumu C vitamīna un daudz bioloģiski aktīvu vielu, piemēram, benzoskābi, hipūrskābi, kas palīdz ogas labi uzglabāt līdz pavasarim, nezaudējot labās īpašības un bagātīgo C vitamīnu. Pareizi glabājot, uzturvielas ogās uzglabājas pat 3-4 mēnešus.

Jau izsenis atklātas Latvijas purvos augošo dzērveņu labās īpašības, piemēram, tās lieti noder urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai un, pateicoties augstajam C vitamīna saturam, bieži tiek lietotas arī saaukstēšanās slimību gadījumos, lai paātrinātu atveseļošanos vai to profilaksi. Ogas pozitīvi ietekmē kuņģa-zarnu trakta darbību, mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, līdzsvaro holesterīna līmeni asinīs, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām infekcijas un sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem.

Par ārstniecības izejvielām tautas medicīnā tiek izmantotas ne tikai ogas, bet arī dzērveņu lapas.