Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs

Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs

Pārskata “Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs” periodā galvenā vērība veltīta zinātniskās literatūras apskata sagatavošanai, definējot pētījuma objektu, kontekstu (oglekļa krātuves un apriti mežā), nozīmi, kā arī, aprakstot jau zināmo, par oglekļa apriti vecajās mežaudzēs.

Līdz šim citās valstīs veiktie pētījumi neapstiprina pieņēmumu par veco mežaudžu oglekļa neitralitāti: vairumā analīžu secināts, ka tās turpina oglekļa piesaisti arī 250 un vairāk gadu vecumā, tikai atsevišķos gadījumos kļūstot par CO2 emisiju avotu. Tomēr, ņemot vērā aprakstītos oglekļa aprites ciklu ietekmējošos faktorus un tā dinamikas atšķirības, citos reģionos un meža zonās izdarīto pētījumu rezultāti nav tieši attiecināmi uz hemiboreālajiem mežiem Eiropā. Vairākumā pētījumu, kas veikti boreālajos un hemiboreālajos mežos, ietverta informācija par skujkokiem, bet nav analizētas vecas lapu koku audzes. Konstatēts, ka, pozitīvā piesaistītā/emitētā oglekļa dioksīda bilance nozīmīgi samazinās, palielinoties audzes vecumam, un var būt ievērojami atšķirīga pat viena un tā paša vecuma un valdošās koku sugas audzēs. Tādēļ būtiski secinājumus balstīt uz iespējami plašu novērojumu bāzi, nevis veikt vispārinājumus no vienas vai dažam audzēm. Tas ir nozīmīgi arī oglekļa piesaistes novērtēšanai visbiežāk izmantotajā hronosekvences pieejas gadījumā, ievācot datus atsevišķās dažāda vecuma audzēs un interpretējot rezultātu kā piesaistes dinamiku, mainoties audzes vecumam. Iegūstot pietiekamu datu apjomu, iespējams gan nodrošināt rezultātu precizitāti, gan izmantot tos modelēšanai, piemēram: 1) salīdzinot piesaisti vecos mežos ar aizstāšanas efektu, koksni no jaunākiem mežiem izmantojot būvmateriālos, 2) novērtējot dažāda (arī neliela mēroga, t.i. atsevišķu koku bojāeja) dabisko traucējumu režīma ietekmi uz oglekļa piesaisti vecā (saimnieciskās darbības neietekmētā) mežā.

Saskaņā ar šī etapa darba uzdevumiem veikta nogabalu izloze, apsekošana, pēc novērtējuma dabā atmetot tādus, kur konstatēta relatīvi nesena un/vai nozīmīga saimnieciskās darbības ietekme, audžu izvēlē (kopumā 31 audzes), parauglaukumu centru izvietošanas tajās regulārā tīklā, parauglaukumu uzmērīšana, pieauguma urbumu ievākšana, augsnes paraugu ievākšana un apstrāde. Sagatavota metodika iegūto datu integrēšanai esošajos (J. Doņa) augšanas gaitas modeļos.

Konstatēts, ka pāraugušās (ciršanas vecumu vairāk nekā par 2 vecumklasēm pārsniegušās) egļu audzēs piesaistītā oglekļa apjoms koku biomasā (69±7.3 t ha-1), nedzīvajā koksnē (3.9±0.94 t ha-1) un augsnē (111±33.1 t ha-1) statistiski būtiski neatšķiras no pieaugušās (81-100 gadi) konstatētā. Precīzāku secinājumu izdarīšana plānota pēc visu analīžu pabeigšanas un iegūto rezultātu izvērtējuma nākamajā projekta etapā.

Etapa darba uzdevumi izpildīti pilnā apmērā.

Galvenie darba izpildītāji S. Šēnhofa, B. Džeriņa, J. Katrevičs, A. Lazdiņš, J. Donis.

Pētījuma dokumenti
17 • 01 • 2017Starpatskaite Lasīt tagad 
Esam sertificēti