Biokurināmā sagatavošanas darba ražīgumu un izmaksas ietekmējošo faktoru izpēte meža infrastruktūras objektu apaugumā, 03.05.2013

Biokurināmā sagatavošanas darba ražīgumu un izmaksas ietekmējošo faktoru izpēte meža infrastruktūras objektu apaugumā, 03.05.2013
Pētījuma mērķis ir noskaidrot biokurināmā sagatavošanas darba ražīgumu un noskaidrot izmaksas ietekmējošos faktorus, veicot mehanizētu meža infrastruktūras objektu apauguma izstrādi. Pētījuma otrajā etapā veikti izstrādes izmēģinājumi, salīdzinot 3 darba metodes – harvesters mēģina izstrādāt visus sīkkokus un krūmus, kas augstāki par 2 m; harvesters izstrādā sīkkokus un krūmus, kas resnāki par 4 cm, bet pārējos krūmus un sīkkokus pēc tam nozāģē un savāc ar rokām; pirms mehanizētās izstrādes ar rokas darba instrumentiem veic par 10 cm tievāko sīkkoku un krūmu izzāģēšanu. Pirmās 2 darba metodes saistītas ar aktīvu pakošanas mehānisma izmantošanu, 3. darba metodē pakošanas mehānisms izmantots minimāli. Visās darba metodēs apvienoja biokurināmā sortimentus un gatavoja visus tradicionālos apaļkoksnes sortimentus. Salīdzinot izstrādes operācijas darba ražīgumu dažādu dimensiju kokiem, konstatēts, ka koku caurmērs būtiski ietekmē darba laika patēriņu 1 koka apstrādei. Tas skaidrojams ar atšķirīgu pieeju koku apstrādē – mazie koki aiziet galvenokārt biokurināmā sagatavošanā, bet no lielajiem kokiem gatavo vairākus sortimentus, kas palielina darba laika patēriņu sortimentācijas darba elementam. Tāpēc izstrādes darba ražīguma raksturošanai jāizmanto vienādojumi, kuros ražīgumu determinējošais faktors ir koku caurmērs. Katrai izstrādes metodei sagatavots savs vienādojums. Pētījumā konstatēts, ka, strādājot ar 1. darba metodi, nav iespējams nodrošināt atbilstību AS “Latvijas valsts meži” kvalitātes prasībām. Šādas metodes pielietošana var attaisnoties tajos gadījumos, kad vienā iepirkumā apvieno grāvju apauguma novākšanas un grāvju tīrīšanas pakalpojumus; attiecīgi, pakalpojumu sniedzējs neveic liekas darbības, kas nepieciešamas ar atbilstības nodrošināšanu grāvju izzāģēšanas operācijā, bet koncentrējas un kvalitātes nodrošināšanu grāvju gultnes tīrīšanā. Otrā darba metode ir ievērojami efektīvāka grāvjos ar salīdzinoši nelielu dimensiju kokiem un nedaudz efektīvāka par 1. darba metodi grāvjos ar lielākiem kokiem. Atšķirīgo darba ražīgumu nosaka, galvenokārt, vidējā izzāģējamā koka caurmērs, kas sākotnēji vienādos darba apstākļos 2. darba metodē vienmēr būs mazāks; attiecīgi, samazināsies vidējā izzāģējamā koka tilpums un darba ražīgums (m3 stundā). Viens no risinājumiem darba ražīguma palielināšanai, strādājot ar 2. darba metodi, ir aktīvāka pakošanas funkcijas izmantošana mazo dimensiju koku zāģēšanā un izvairīšanās no liekām darbībām sortimentācijas laikā. Vienādos apstākļos (vienāds vidējā izzāģējamā koka caurmērs) 2. darba metode nodrošina lielāku darba ražīgumu. Otrās darba metodes galvenās priekšrocības ir mazākas izmaksas pameža izzāģēšanai un lielāks biokurināmā iznākums. Strādājot sākotnēji vienādos apstākļos ar 1. darba metodi, šķeldu sagatavošanas un piegādes pašizmaksa ir vidēji 10,02 Ls ber. m-3, ar 2. darba metodi – 7,75Ls ber. m-3, ar 3. darba metodi – 7,09 Ls ber. m-3. Izmaksas būtiski ietekmē vidējā izzāģējamā koka caurmērs, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas par izstrādi būtiski novērtēt apauguma struktūru un biokurināmo gatavot tikai grāvjos, kur vidējā izzāģējamā koka caurmērs ir vismaz 15 cm (biokurināmā pašizmaksa pietuvosies 5 Ls ber. m-3).

Biokurināmā kvalitāti būtiski ietekmē sīkkoku uzglabāšana augšgala krautuvē. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem uzglabāšanas laikā relatīvais mitruma saturs koksnē ir samazinājies no vidēji 55 % līdz 47 %. Sagatavotās šķeldas ir piemērotas izmantošanai centralizētajā siltumapgādē; iespējams, ka tās var izmantot arī skaidu plātņu ražošanai. OSB plātņu ražošanai patērētājam būtu jāpiegādā nesasmalcināta koksne, taču šim patērētājam vēl papildus jānoskaidro, vai daļēji atzaroto sīkkoku dimensijas ietekmē mizošanas efektivitāti. Darbā nav novērtētas apaļkoksnes piegādes iespējas patērētājam, taču teorētiski aprēķini liecina, ka, piegādājot apaļkoksni (un izmantojot stacionāros šķeldotājus ar elektropiedziņu, var būtiski samazināt šķeldu pašizmaksu.

Saskaņā ar grāvju struktūras izpēti, vidēji gada laikā var sagatavot 177 tūkst. ber. m3 šķeldu vai 65 tūkst. m3 stumbra koksnes sortimentu.

Projekta laiks 01.04.2012. - 31.03.2013. Projekta izpildītāji Andis Lazdiņš, Agris Zimelis, Māris Gackis, Agris Pobiaržens, Jānis Stalīdzāns, Modris Okmanis, Gints Spalva. Projekts īstenots Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Pētījuma dokumenti
03 • 12 • 2014Biokurināmā sagatavošanas darba ražīgumu un izmaksas ietekmējošo faktoru izpēte meža infrastruktūras objektu apaugumā, 03.05.2013 Lasīt tagad 
Esam sertificēti