Biokurināmā sagatavošana no pameža kokiem krājas kopšanā lapkoku audzēs, 10.05.2014

Biokurināmā sagatavošana no pameža kokiem krājas kopšanā lapkoku audzēs, 10.05.2014

Pētījuma mērķis ir noskaidrot biokurināmā sagatavošanas no pameža kokiem krājas kopšanā lapkoku audzēs darba ražīgumu atkarībā no pielietotās darba metodes, kā arī noskaidrot izmaksas ietekmējošos faktorus. Pētījumā veikti krājas kopšanas izmēģinājumi ar John Deere harvesteru 1070 E divās lapkoku audzēs, salīdzinot divas darba metodes. Viena darba metode (2.) paredz gatavot standarta apaļos kokmateriālus kā arī daļēji atzarotu sīkkoksni ar minimālo tievgaļa caurmēru 3 cm , izmantojot paketēšanas funkciju. Otra darba metode (5.) paredz, maksimāli izmantojot paketēšanas funkciju, no visiem kokiem gatavot daļēji atzarotu sīkkoksni.

Krājas kopšanā izmantotas 2 darba metodes. Starp darba metodēm konstatētas statistiski būtiskas atšķirības patērētajā tiešajā darba laikā 1 koka izstrādē. Vidēji 1 koka apstrādei patērē 54 sekundes tiešā darba laika. Patērētajā tiešajā darba laikā 1 m³ izstrādei starp darba metodēm statistiski būtiskas atšķirības netika konstatētas. Vidēji 1 m³ koksnes sagatavošanai patērē 15 min. tiešā darba laika.

Kopumā izmēģinājuma ietvaros no 2 izkoptām audzēm pievesta 50 kravas, kas atbilst 271 tonnām jeb 308 m³ koksnes. Statistiski būtiskas atšķirības 1 kravas pievešanai sadalījumā pa izstrādē pielietotajām darba metodēm netika konstatētas. Vidēji 1 kravas pievešanai nepieciešama 1 stunda (66 min.) efektīvā darba laika. Vidēji 1 tonnas dabiski mitra materiāla pievešanai patērē 5 min. produktīvā darba laika. Vidēji 1 kravas iekraušanai patērētais darba laiks bija 12 min., bet izkraušanai attiecīgi 4 min. Vidējais braukšanas ātrums pievedējtraktoram ar kravu bija vidēji 44 m min.-1, savukārt, bez kravas- 52 m min.-1.

Optimāla krājas kopšanas sistēma sastāv no 5 harvesteriem, 1 pievedējtraktora, 2-3 sīkkoksnes vedējiem sīkkoksnes piegādes scenārijā, vai attiecīgi 1 šķeldotāja un 3-4 šķeldu vedējiem šķeldu piegādes scenārijā.

Atstāto koku izvietojums audzēs ir vienmērīgs, tādējādi jāsecina, ka tehnoloģisko koridoru izvietojums bijis pietiekami blīvs, lai nodrošinātu audzes vienmērīgu izkopšanu.

Visvairāk paliekošo koku bojājumu radījusi 5.darba metode, galvenokārt konstatēti stumbra bojājumi virs 0,5 m. Strādājot ar 2.darba metodi paliekošo koku bojājumi konstatēti par 5 % mazāk, kā strādājot ar 5.darba metodi.

Izvērtējot biokurināmā piegādes scenāriju abām krājas kopšanā izmantotajām darba metodēm kā ekonomiski pamatotāks atzīts šķeldu piegādes scenārijs, jo pozitīva bilance gūstama pie mazāka vidējā nozāģētā koka caurmēra. Pie nosacījuma, ka vidējā nozāģētā koka caurmērs 2. darba metodei ir virs 7,2 cm, bet 5.darba metodei- virs 10,5 cm, kā ekonomiski pamatots būtu uzskatāms arī sīkkoksnes piegādes scenārijs.Pētījuma rezultāti liecina, ka labākā izmaksu un ieņēmumu attiecība novēlotā jaunaudžu kopšanā veidojas, gatavojot standarta apaļos kokmateriālus (zāģbaļķus, sīkbaļķus un papīrmalku) un daļēji atzarotu sīkkoksni pārstrādei biokurināmajā.

Strādājot ar 2. darba metodi, šķeldu pašizmaksas samazinājumu par 0,86 EUR m-3 jeb 0,28 EUR ber.m-3 iespējams panākt izvēloties šķeldu piegādes scenāriju. Izmantojot 5. darba metodi, šķeldu transportēšānas scenārijs paredz šķeldu pašizmaksas samazinājumu par 1,15 EUR m-3 jeb 0,37 EUR ber.m-3.

Pētījuma dokumenti
03 • 12 • 2014Biokurināmā sagatavošana no pameža kokiem krājas kopšanā lapkoku audzēs, 10.05.2014  Lasīt tagad 
Esam sertificēti