AE D egle

Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” (LVM) izveidošanu noteica Latvijas Republikas Ministru kabineta izdotais rīkojums 1999. gada oktobrī. Nekavējoties sākās personāla komplektēšana, un, sākot ar 2000. gadu, uzņēmums bija pilnībā strādātspējīgs.

Jau 3. janvārī tika pārdota pirmā cirsma, nodrošinot koksnes plūsmas nepārtrauktību vienai no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībai. Nācās pilnīgi pārveidot līdzšinējos augošu koku uzmērīšanas principus, kardināli nomainīt cirsmu novērtēšanas sistēmu, lai iegūtu objektīvus datus par iegüstamo sortimentu apjomiem. Tika iedibināta analītisko datu sistematizēšana par koksnes tirgu, izstrādāta metodika kokmateriālu sortimenta cenu apkopošanai pa Latvijas reģioniem, pētītas un analizētas mežizstrādes darbu izmaksas. Šīs darbības deva iespēju uzkrāt ievērojamu ekonomiskās informācijas apjomu, kas LVM lieti noder arī pašreiz.

Nākamais „Latvijas valsts mežu” attīstības periods saistās ar 2001. gada novembri un turpmākajiem mēnešiem, kad radās nepieciešamība veikt pārmaiņas LVM struktūrā.

Risinājums tika rasts, pārveidojot LVM par koncerna tipa uzņēmumu. Šīs iekšējās pārmaiņas ļauj veiksmīgāk plānot finansu resursus, sekmīgāk veidot pārskatus par saimniecisko darbību, skaidrāk noteikt mērķi katram darbības virzienam, kā arī kontrolēt šo darbību izpildi.

Pašreiz LVM pārvalda valstij piederošos komerciāli izmantojamos mežīpašumus, un līdztekus meža apsaimniekošanai, ieskaitot kokmateriālu realizāciju, LVM attīsta arī citus darbības veidus: sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus un iegüst selekcionētas sēklas un stādus mežu atjaunošanai.

LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un maksimāli iespējamos ienākumus.

Uģis Rotbergs, WWF Latvija vadītājs: „Līdz ar LVM nodibināšanu ir radīti priekšnoteikumi, lai mežsaimniecība valsts mežos Latvijā varētu balstīties uz uzņēmējdarbības principiem – tas ir, ieguldīt uzņēmumā naudu un güt ekonomisko labumu nākotnē. Pēc uzraudzības un saimniecisko funkciju nodalīšanas kļuvis iespējams meža sektorā samazināt gan interešu konfliktu, gan korupcijas ietekmi. Protams, paliek lieli uzdevumi nākotnei. Mežus LVM pārņēma, varētu sacīt, nulles vērtībā, bez novērtēšanas, tāpēc ir jāiedibina sabiedriskajā apziņā vērtību skala par to, kas ir laba mežsaimniecība un, visplašākajā nozīmē, meža vērtība. Sabiedrībai jāapzinās, kādu labumu tai dod tās mežīpašums – gan valsts, gan privātajā sektorā –, un jāiegulda iespējami vairāk līdzekļu mežā, lai celtu tā vērtību un nākotnē arvien augstākā kvalitātē nodrošinātu preču un pakalpojumu apriti!”

Esam sertificēti