LVM apsaimnieko 1,62 milj. ha lielu teritoriju, tai skaitā 1,59 milj. ha meža zemes. LVM pamatdarbība ir mežsaimniecība, kas ir uzņēmuma radīto vērtību un ieņēmumu galvenais avots. Teritoriju sastāda 87% mežs, 8% purvi, 3% zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī 2% nemeža zemes.

68% no LVM apsaimniekošanā esošajiem mežiem aizņem skuju koki, no kuriem 47% veido priežu audzes. Pārējā platība klāta ar lapu koku mežiem, no kuriem visvairāk izplatītas bērzu audzes. 

Mežaudžu tekošais krājas pieaugums (bez atmiruma) LVM mežos ir 12 milj. m3 gadā, no kuriem visvairāk koksnes ik gadus pieaug priežu, egļu un bērzu mežos. Kopējais augošu koku krājas (ar mizu) daudzums LVM apsaimniekošanā esošajos mežos ir 331.12 miljoni kubikmetru. No tiem 143.21 miljonus kubikmetru, jeb 43% veido priežu mežu krāja, egļu mežos krāja ir 69.28 miljoni kubikmetru (21%) un bērzu mežos- 61.87 miljoni kubikmetru (19%). Pārējo koku sugu mežos augošas koksnes daudzums ir ievērojami mazāks.

Tīraudžu un mistraudžu attiecība

Atbilstoši koku sugu sastāvam mežaudzes var iedalīt tīraudzēs un mistraudzēs. Tīraudzes ir mežaudzes, kurās valdošā koku suga sastāda 80 un vairāk procentus no mežaudzes kopējās krājas. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā esošajā teritorijā visvairāk ir priežu (74%) un egļu (52%) tīraudžu, lapu koku audzes vairāk ir mistrotas.

Mežaudžu vecumstruktūra

Mežaudžu vecumstruktūra ir samērā nevienmērīga. Priežu un bērzu audzes ir vairāk pārstāvētas vecumā virs 50 gadiem, bet mazāk jaunaudžu vecumā. Turpretī egļu audzes dominē jaunaudžu vecumā līdz 40 gadiem.

Mežaudžu sadalījums pēc augšanas apstākļu tipiem

Meža augšanas apstākļu tipi raksturo meža augšanas potenciālu un apsaimniekošanas iespējas. Visvairāk mežu (52%) aug uz normāla mitruma minerālaugsnēm- sausieņu meža augšanas apstākļu tipos. 23% no akciju sabiedrības valdījumā esošajiem mežiem aug uz pārmitrām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm (slapjaiņu- 12% un purvaiņu-11% meža augšanas apstāķlu tipi). Šie meži ir vērtīgākie no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Pārējie 25% mežu ir nosusināti. No tiem 14% mežu aug uz nosusinātām minerālaugsnēm- āreņiem un 11% uz nosusinātām kūdras augsnēm- kūdreņiem.

Meža meliorācija

AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekojamā teritorijā atrodas izbūvētas mitruma regulējošs, novadošs un platību norobežojošs grāvju tīkls ar  kopgarumu 43.5 tūkst. km. Šīs būves uzlabo meža augšanas un apsaimniekošanas apstākļus 345 tūkst. ha platībā. Meža meliorācijas pašreizējā prioritāte ir esošo grāvju uzturēšana un renovācija/rekonstrukcija (remonts).

Meža autoceļi

AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekojamā teritorijā tiek uzturēts un attīstīts meža autoceļu.

Meža ceļu būvniecība nodrošina labāku meža apsaimniekošanu, tai skaitā arī atvieglo meža stādīšanas un kopšanas darbus.  2009 gada sākumā, kā uzņēmuma autoceļi ir reģistrēti  10 479.5 km meža ceļu.