Meža zemju raksturojums

AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā atrodas 1.62 milj. ha liela teritorija, tai skaitā 1.59 milj. ha meža zemes.

Meža zemes veido 87% mežs, 9% purvi, 1% lauces un pārplūstoši klajumi, un 3% zeme zem meža infrastruktūras objektiem.

Koku sugu īpatsvars pēc aizņemtās platības

68% no AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā esošajiem mežiem aizņem skuju koki- 47% mežu veido priede, 21% egle. Pārējā platība klāta ar lapu koku mežiem, no kuriem visvairāk izplatītas bērzu audzes (24%), kā arī apšu un melnalkšņu audzes (3 % katra). Nelielas platības aizņem cieto lapu koku un baltalkšņu audzes.

Tīraudžu un mistraudžu attiecība

Atbilstoši koku sugu sastāvam mežaudzes var iedalīt tīraudzēs un mistraudzēs. Tīraudzes ir mežaudzes, kurās valdošā koku suga sastāda 80 un vairāk procentus no mežaudzes kopējās krājas. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā esošajā teritorijā visvairāk ir priežu (74%) un egļu (52%) tīraudžu, lapu koku audzes vairāk ir mistrotas.

Mežaudžu vecumstruktūra

Mežaudžu vecumstruktūra ir samērā nevienmērīga. Priežu un bērzu audzes ir vairāk pārstāvētas vecumā virs 50 gadiem, bet mazāk jaunaudžu vecumā. Turpretī egļu audzes dominē jaunaudžu vecumā līdz 40 gadiem.

Mežaudžu sadalījums pēc augšanas apstākļu tipiem

Meža augšanas apstākļu tipi raksturo meža augšanas potenciālu un apsaimniekošanas iespējas. Visvairāk mežu (52%) aug uz normāla mitruma minerālaugsnēm- sausieņu meža augšanas apstākļu tipos. 23% no akciju sabiedrības valdījumā esošajiem mežiem aug uz pārmitrām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm (slapjaiņu- 12% un purvaiņu-11% meža augšanas apstāķlu tipi). Šie meži ir vērtīgākie no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Pārējie 25% mežu ir nosusināti. No tiem 14% mežu aug uz nosusinātām minerālaugsnēm- āreņiem un 11% uz nosusinātām kūdras augsnēm- kūdreņiem.

Krāja un krājas tekošais pieaugums

Kopējais augošu koku krājas (ar mizu) daudzums akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā esošajos mežos ir 331.12 miljoni kubikmetru. No tiem 143.21 miljonus kubikmetru, jeb 43% veido priežu mežu krāja, egļu mežos krāja ir 69.28 miljoni kubikmetru (21%) un bērzu mežos- 61.87 miljoni kubikmetru (19%). Pārējo koku sugu mežos augošas koksnes daudzums ir ievērojami mazāks.

Kopējais augošu koku krājas tekošais pieaugums saskaņā ar  Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" meža statistiskās inventarizācijas datiem ir 12 miljoni kubikmetru gadā, no kuriem visvairāk koksnes ik gadus pieaug priežu (4.54 milj.m³), egļu (3.09 milj.m³) un bērzu (2.41 milj.m³) mežos.

Meža meliorācija

AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekojamā teritorijā atrodas izbūvētas mitruma regulējošs, novadošs un platību norobežojošs grāvju tīkls ar  kopgarumu 43.5 tūkst. km. Šīs būves uzlabo meža augšanas un apsaimniekošanas apstākļus 345 tūkst. ha platībā. Meža meliorācijas pašreizējā prioritāte ir esošo grāvju uzturēšana un renovācija/rekonstrukcija (remonts).

Meža autoceļi

AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekojamā teritorijā tiek uzturēts un attīstīts meža autoceļu tīkls, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanu pilna meža apsaimniekošanas cikla ietvaros. 2009 gada sākumā, kā uzņēmuma autoceļi ir reģistrēti  9738  km meža ceļu.