Jaunumi
Piesakies jaunumiem
20 • 05 • 2016
Aizvadītās ziemas sausums – iemesls dzīvnieku barības trūkumam
Daudzviet Latvijas mežos vērojams dzīvnieku barības trūkums Latvijā ligzdojošo putnu vidū, ko izraisījis mazais nokrišņu daudzums un valdošais kailsals aizvadītajā ziemā. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis norāda, ka daudzās ligzdošanas vietās, kur iepriekšējos gados bija sekmīga mazo ērgļu ligzdošana, nu pieaugušiem putniem nepietiek barības, lai izperētu un izauklētu savus mazuļus. Spilgts piemērs šādai situācijai ir ligzdās, kas šopavasar tika aprīkotas ar video novērošanu LVM apsaimniekotajā mežā Madonas pusē.
LVM vecākā vides eksperta un citu pieredzējušu speciālistu vadībā agrā pavasarī pie divām ligzdām, kur teju ik gadu bija vērojama sekmīga mazo ērgļu ligzdošana, tika uzstādītas interneta tiešsaistes kameras. Vienā no ligzdām, kas atradās eglē, uz dzīvi apmetās šogad neligzdojošs ērgļu pāris, un vairāk par ligzdas kārtošanu un ērgļu barošanos vērotāji neieraudzīja, savukārt apses ligzdā – ērgļu mātīte veiksmīgi sagaidīja savu partneri un tika izdēta ola. Diemžēl tā tika perēta īslaicīgi, ērgļi ligzdā uzturējās reti. Uģis Bergmanis teic, ka šāda uzvedība liecina par to, ka ligzda ir praktiski pamesta un no olas mazais ērglēns vairs neizšķilsies.
“Ērgļu tēviņš nespēja pietiekamā daudzumā nomedīt un atnest uz ligzdu perējošajai mātītei lauka strupastes un vardes. Mātītes, lai izdzīvotu un spētu uzsākt ligzdošanu nākamgad, spiestas pašas doties barības medībās, kā rezultātā ola ilgstoši tiek atstāta viena. Nesaņemot siltumu, tā atdziest un embrijs iet bojā. Embrija attīstībai olā nepieciešama 37,2 grādu temperatūra,” teic LVM vides eksperts Uģis Bergmanis.
Laiku pa laikam apses ligzdā vēl arvien var vērot ērgļu tēviņu, kurš arvien īslaicīgi perē olu. Savukārt ērgļu mātīte ligzdā nav manīta jau vairāk nekā nedēļu. “Instinktu vadīti, šādu nedzīvu olu ērgļi var perēt līdz pat jūnija vidum vai pat jūlijam, kamēr ola pārplīst vai to apēd kāds citas sugas putns, piemēram, krauklis, vārna, dzenis vai meža cauna. Pērn kāds ērgļu tēviņš sildīja bojā gājušo olu līdz pat 10. jūlijam,” stāsta Uģis Bergmanis. Tiešraidē redzamo apses ligzdas olu 19. maija pievakarē saknāba dižraibais dzenis, līdz ar to ērgļi ligzdu drīz pametīs pilnīgi.
Arī egles ligzdas pamešana ir skaidrojama ar barības trūkumu. Kaut arī ligzdā uzturējās ērgļu pāris un bija dzirdami pārošanās saucieni, ērgļi ligzdot neuzsāka un ligzdu teju vairs neapmeklē. “Šādi neligzdojoši ērgļi barojas plašā apkārtnē, meklējot barību pļavās un nesen apartos tīrumos. Par barības trūkumu liecina ne tika video novērojumi ligzdās, bet arī šajā pavasarī manītā neligzdojošo ērgļu neraksturīgi agrā pulcēšanās lielā skaitā – līdz 10–20 ērgļiem vienkopus – apartos tīrumos, kur plēsīgajiem putniem viegli pieejami mazie dzīvnieki, vaboles, to kāpuri un sliekas,” novērojis Uģis Bergmanis.
Laiku pa laikam egles ligzdu arvien apmeklē ērglis, kārto ligzdā zaļos zarus un atpūšas. Arī citi mazputniņi šeit ir bieži viesi.
Videonovērošanas kamera pie apses ligzdas darbosies tik ilgi, kamēr ligzdā būs ola. Pacietīgs vērotājs ligzdā sagaidīs arī pašu ērgli, kurš ligzdu pušķo ar svaigiem koku zariem un īslaicīgi perē, turklāt ir brīnišķīga iespēja klausīties putnu dziesmas un baudīt brīnišķīgās vasaras skaņas ligzdas mežā. “Nākamajā gadā turpināsim vērot abas ligzdas, gaidīsim atgriežamies ērgļus un cerēsim, ka pietiks barības, lai pieaugušie putni izaudzētu ērglēnus,” teic LVM vecākais vides eksperts.
Lai veicas vērošanā!
