Jaunumi

Mazām radībiņām karstums nav traucējis

Karstums savu paveicis. Labības lauki iekrāsoti dzeltenbrūni, nenopļautās pļavas un zālāji – savvaļas graudzāļu ietonēti brūndzelteni un brūnsarkani. Uzkrītoši sārtojas pīlādžogas, un zaļā krāsa sāk pa drusciņai atkāpties.

Rit siltās sezonas putnu dziesmu klusākais laiks – vismazāk piedziedātais periods. Vecie tēviņi savas šī gada kāzu dziesmas jau nodziedājuši, bet jaunie vēl īsti nav sākuši vingrināties. Toties putnu balsis, tiem savstarpēji sasaucoties, gan dzirdamas malu malās. Visur rosās gan dažādu sugu pieaugušie, gan jaunie, tik šogad pasaulē nākušie putni.

Visur ieraugāma putnu galvenā barība – kukaiņi dažādās attīstības stadijās. Insektu šobrīd ir ļoti daudz un praktiski visur, turklāt būs vēl vairāk! Gan uz sauszemes mītošos mugurkaulainos dzīvniekus, gan dabā devušos cilvēkus traucē asinssūcēji kukaiņi – odi un dunduri. Asinis gan sūc tikai šo radījumu mātītes, tēviņi pārtiek no dažādu augu šķidruma. Rit periods, kad pūžņus atstāj skudru dzimumpaaudze – spieto spārnotās skudras. Visur var manīt arī daudz dažādu zirnekļu, tomēr to maksimuma laiks, tāpat kā ērcēm, vēl priekšā – tas iestāsies pēc kādas nedēļas.

Dabā var manīt daudz dažādu zirnekļu

Kājām ejot un zem kājām skatoties, var izdoties ieraudzīt mazas, nesen piedzimušas glodenītes un pļavu ķirzaciņas. Visi vienas mammas pasaulē laistie mazuļi uzturas netālu cits no cita, bet mātes par viņiem nerūpējas. Retumis gadās, ka kāda pieaugusī pļavu ķirzaku māte mēģina kādu no mazuļiem noķert un apēst, jo notur to par kukaini, toties glodenes gan savu jauno paaudzi neapdraud pat nejauši – tās ir sliekēdājas.

Latvijā mīt trīs sugu ķirzakas – glodene un pļavu ķirzaka, kas ir dzīvdzemdētājas, un sila ķirzaka – oldējēja. Olas jau sen izdētas, un nu rit šķilšanās periods.

Sila ķirzaka

Lai gan karstuma dēļ daudzi cilvēki nekust ne no vietas, dzīvība dabā turpina kūsāt, ir tikai vērīgāk jāieskatās sev apkārt – ik uz soļa ieraudzīsi kādu mazu radībiņu!